ZZS negrib referendumu par reformu, bet aicina sagaidīt Satversmes tiesu

Viens no Tautas partijas līderiem Māris Kučinskis uzskata, ka pēc šādas koalīcijas partijas rīcības šī valdība būtu beigusi pastāvēt, jo administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums ar tam pievienoto novadu karti ir viens no galvenajiem likumiem, ko šai Saeimai jāpieņem. Administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanu no Latvijas gaidot arī starptautiskās finanšu institūcijas. Saeima pašvaldību reformas likumprojektu skatīs nākamceturtdien, turpinot Saeimas sēdi, jo ZZS atsauca parakstus par likuma apturēšanu. Neoficiāli izskanēja, ka pēc ziņas par savāktajiem parakstiem ar ZZS vadību bija runājis premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Dažas stundas vēlāk ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis jau bija mainījis stingro nostāju un sacīja, ka partijas mērķis neesot panākt referenduma ierosināšanu, jo šajā krīzes situācijā valsts nevar atļauties referendumu, kas prasītu papildus ievērojamus līdzekļus. ZZS vēloties, lai reformas likuma izskatīšanu atliktu uz janvāri, sagaidot Satversmes tiesas spriedumu. Vairāk nekā 30 pašvaldību ir vērsušās tiesā, kura sāks skatīt lietas 13.janvārī. Ja Saeima pieņem jauno reformas likumu, tiesa var lemt par tiesvedības izbeigšanu, jo tādā gadījumā vairs nebūtu spēkā tagadējais Administratīvi teritoriālās reformas likums un tiesā apstrīdētā 103 novadu karte, kuru valdība pieņēma 2007.gada septembrī. Ja Saeima nepieņem jauno likumu, pašvaldību vēlēšanas tiek organizētas saskaņā ar tagad spēkā esošo likumu un 103 novadu karti, Dienai sacīja reģionālās attīstības un pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP). Saeimas komisijas apstiprinātajā kartē ir 109 novadi un deviņas lielās pilsētas. Kamēr daļa sabraukušo piketētāju dziedāja, citi iztaujāja pašvaldību ministru E.Zalānu. Piketētājus visvairāk interesēja pašvaldību finanšu situācija pēc reformas pabeigšanas un — vai visas novados iekļautās pašvaldības saņems vienreizējo dotāciju Ls 200 000, kā paredz likums. E.Zalāns Dienai paskaidroja, ekonomikas stabilizācijas plāns paredz novadu reformai plānoto finansējumu, kas tagad ir 10,5 miljoni latu, samazināt par 8,5 miljoniem latu. Ar valdības rīkojumu jau ir piešķirti 2,2 miljoni latu šīm pašvaldību dotācijām, bet aptuveni 30 pašvaldību tās vēl nav saņēmušas un šim mērķim ministrijai jāatrod vēl 6,2 miljoni latu. Ministrs neredz iespēju neizpildīt šo likuma prasību, kas ir viens no reformas priekšnoteikumiem. E.Zalāns pieļauj, ka līdzekļu samazinājumu varētu rast, atsakoties no Saeimā pašvaldību investīciju projektiem papildus piešķirtā finansējuma. Tad visas pašvaldības varētu saņemt paredzētos 200 000 latu. Ceturtdien pie Saeimas piketēja ap 2000 pašvaldību pārstāvju, kas aicināja krīzes laikā atteikties no pašvaldību piespiedu apvienošanas, ja nav finansējuma reformai. Sabraukušie bija atveduši daudzus plakātus. Tajos tika aicināts ielāgot, ka drīz būs Saeimas vēlēšanas. "Kā jūs balsosiet par mums, tā mēs — par jums", "Kā lemsiet, tā vēlēsim", "Labāk pirmais pagastā nekā pēdējais pilsētā", "Brīvību Maltai", "Nevar cilvēkus paņemt un iestādīt citā vietā" — bija rakstīts uz plakātiem.