A hepatīta perēklis — kopmītne

Kopumā valstī līdz pagājušajai piektdienai konstatēti jau 1212 saslimušie, taču epidemiologi brīdina, ka slimības uzliesmojums ilgs vismaz divus trīs gadus. Nu par šo jautājumu ieinteresējusies arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisija, kura aicinās Veselības ministriju (VM) un tās pakļautībā esošās iestādes izvērtēt profilaktisko pošu nepieciešamību. Nav specifiskās imunitātes Ievērojamā A hepatīta izplatība sākās jau šā gada pavasarī. Kā norāda Sabiedrības veselības aģentūrā (SVA), A hepatītam kā infekcijas slimībai ir raksturīgi uzliesmojumi ik pēc pieciem līdz astoņiem gadiem. Latvijā pēdējais šāds pacēlums bija 1988.—1990.gadā, kad saslima ap 20 000 cilvēku. SVA sabiedrisko attiecību pārstāve Laura Bundule skaidro, ka šādi uzliesmojumi parasti ilgst divus līdz trīs gadus, tāpēc varot prognozēt, ka pašreizējais saslimstības līmenis varētu rimties pēc aptuveni trim gadiem. To ietekmējot specifiskās imunitātes trūkums iedzīvotāju vidū. Šo imunitāti cilvēks iegūst tikai vai nu pārslimojot A hepatītu, vai arī vakcinējoties. Tā kā aptuveni 15 gadu Latvijā ir bijis botkina miera periods, cilvēki nav uzskatījuši par nepieciešamu pret to vakcinēties, norāda SVA. Kā šajā nedēļā Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem skaidroja valsts aģentūras Latvijas Infektoloģijas centrs vadītāja Baiba Rozentāle, A hepatītam izplatību veicina iedzīvotāju došanās uz ārvalstīm. Pēc viņas teiktā, epidēmiju spētu apstādināt tikai aptuveni 85% iedzīvotāju vakcinācija. Izvērtējot šo informāciju, Sabiedrības veselības apakškomisija vērsīsies pie VM un aicinās aktīvāk domāt, kā slimību ierobežot. "Lūgsim izvērtēt profilaktisko pošu nepieciešamību," saka apakškomisijas vadītājs Valdis Ģīlis (TP). B.Rozentāle uzskata, ka šādas potes būtu jāveic tikai atsevišķām mērķa grupām — sabiedriskajā ēdināšanā un pārtikas rūpniecībā strādājošajiem. Viņasprāt, valstij naudas tam nebūs, tāpēc varētu rekomendēt tās apmaksāt darba devējiem. Kā rīkosies VM, pagaidām nav zināms, jo ministrijā nav saņemts oficiāls Saeimas apakškomisijas lūgums. Tomēr, kā agrāk Dienai izteicās VM sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders, tam, esot šādai budžeta situācijai, varētu būt grūti atrast līdzekļus. Mazgā rokas, pasargā citus SVA pamazām arī nonāk pie slimības perēkļu identificēšanas. Diena jau iepriekš rakstīja, ka epidemiologi bija atklājuši slimības izplatību narkomānu vidē. Nu kļuvis zināms, ka līdzīgs perēklis atklājies Rīgā, Aglonas ielā 35/1, kas ir Rīgas domei (RD) piederošs piecstāvu kopītņu nams ar 150 istabiņām. "Rīgā šādu lielo kopmītņu vēl ir kādas desmit. Tikpat ir arī mazāku namu," saka RD komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Viņa apzinās, ka nekāds labs veidojums šīs kopmītņu tipa mājas nav, tāpēc nākamajā gadā, ja budžetā tiks atvēlēti līdzekļi, mājas tiks pārprojektētas un istabiņas tiks pārveidotas par mazgabarīta dzīvoklīšiem ar dušu un tualeti. Pēc L.Bundules teiktā, pagaidām epidemiologiem nav zināms cits šāda veida perēklis. "Lielākoties tie ir ģimenes perēkļi, kad kādā daudzdzīvokļu mājā saslimst tikai viena ģimene, bet ne vairāk," viņa saka. Arī B.Rozentāle uzsver, ka nu jau slimība ir izplatījusies ne tikai Rīgā un Rīgas rajonā, bet arī citviet Latvijā. Šajā gadījumā tieši mājas tips — kopmītne ar koplietojamām telpām, visticamāk, neesot ļāvis ievērot higiēnu. Lai gan L.Bundule apzinās, ka panākt roku tīrību vienmēr nav iespējams, viņa aicina tās mazgāt vismaz noteiktās situācijās — pēc tualetes apmeklēšanas, pirms ēšanas, dzeršanas, ēdiena gatavošanas un pasniegšanas, zāļu lietošanas, dekoratīvās kosmētikas uzlikšanas, rīcības ar kontaktlēcām. Tajā pašā laikā L.Bundule nenoliedz, ka visefektīvākā ir vakcinācija, jo tikai tā cilvēks iegūst specifiskās antivielas pret šo vīrusinfekciju.