Taču dārznieki un ainavu arhitekti norāda, ka samētātās drazas ir tikai viens no iemesliem. Svarīgākais — lai varētu sēdēt zālienā, to nepieciešams speciāli sagatavot un kopt.
Jāsēj jauna zāle
Kā skaidro ainavu arhitekti, ir daudz un dažādu veidu zālienu. Tie iedalās pēc slodzes un lietošanas veida, piemēram, parka, dekoratīvais, sporta, ēnaino vietu, nogāžu, ceļmalu zāliens. Pašlaik centra parkos lielākoties izmantots parka zāliena sēklu maisījums. Lai tajā sēdētu, būtu nepieciešams slodzes izturīgākais sporta zāliens, norāda speciālisti. "Tas ir biezāks un aug straujāk. Bet līdz ar to biežāk jāpļauj un jālaista," saka ainavu arhitekte Loreta Erele. Vispirms gan zemi vajadzētu frēzēt, norāda Vides departamenta apstādījumu pārvaldes vadītāja Aija Baķe. Būtu jāievieš arī laistīšanas sistēmas, kas pašlaik parkos nav.
Aptaujātie eksperti gan nevarot aplēst, cik tas varētu izmaksāt, taču noteikti ne miljonus, kā to paudis Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP). Viņš izteicies, ka Rīgas kanālam piegulošo parku zālienu sagatavošanai, lai tajā varētu sēdēt, nepieciešami trīs četri miljoni latu.
Grūti ieaugas
Taču speciālisti tieši kanālmalas nogāzes raksturo kā pašas vārīgākās vietas, kur rīdziniekiem nevajadzētu bradāt un gulēt. Ainavu arhitekti jau zīmē ainas cits par citu baisākas, kas notiks ar kanālmalu pēc eksperimenta beigām — izveidosies melnzemes pleķi vai panīks zāliens. A.Baķe stāsta, ka dārznieki jau 2000.gadā kanāla rekonstrukcijas laikā mocījušies zālīti tur ieaudzēt. "Tas bija milzīgs darbs vairāku gadu garumā ar laistīšanu. Nācās arī vietām to pārsēt," teic A.Baķe. Toreiz kanāla apzaļumošana tika veikta par 50 000 latiem. "Rīgas augsne ir smilšaina un nabadzīga. Auglīgā augsne, ko uztaisījām, lai apzaļumotu kanālu, ir mazs slānītis. Baidos, ka pēc mēneša sēdēšanas zālītes vietā būs melna zeme," saka par kanāla apzaļumošanas darbiem atbildīgā SIA Tagete vadītāja Ilze Indriksone.
Būs grūtāk kopt
Ja par kanālmalas zāliena saudzēšanu speciālistiem domas sakrīt, citādi ir ar pārējiem centra parkiem, kuros aizliegums sēdēt zālītē netiek pamatots ar posta nodarīšanu zaļajai rotai, bet ar apgrūtinošāku kopšanu, zāles nobradāšanu un neestētiskiem skatiem.
"Vērmanes dārzā un Esplanādē vajadzētu atļaut cilvēkiem atpūsties zālītē. Visās valstīs taču tas atļauts," saka L.Erele. Rīgas dārzi un parki gan ir pret šo ierosinājumu. "Ārzemēs var nodrošināt citas zāliena šķirnes, kas ir izturīgākas, un laistīšanu. Mums nav līdzekļu, lai apmēslotu un laistītu apstādījumus," saka Rīgas dārzi un parki direktora vietniece Marianna Erdmane. Viņa arī norāda, ka "tā sēdēšana zālienā sarežģī kopšanu, jo grūti nopļaut pieplakušu zāli."Tādā gadījumā parkos būtu vajadzīgi arī lielāki konteineri. Pašreiz centra parkos zāli pļauj reizi nedēļā, bet drazas tiek vāktas reizi dienā.
"Es neiesaku sēdēt zālītē centra parkos ne ētiski, ne estētiski, ne agrotehniski. Sēdēt vajag tur, kur iedzīvotāju blīvums nav tik liels un kur mazāk nostaigā," teic I.Indriksone. Rīgā parkiem, īpaši centrā, ir mazas platības. Salīdzinot, piemēram, ar Londonas Haidparku, kas atrodas centrā un ir 142 hektāru liels un tajā ir pat ezers, pļava, zirgu izjādes, Rīgas parki kopumā aizņem 280 hektāru.
Glezna zem dibena
Pašlaik Rīgā aizliegts atrasties un sēdēt piecos centra parkos, jo šīs vietas uzskatāmas par daiļdārziem vai kultūrvēsturiskām vietām — Esplanādē, kanālmalas apstādījumos, Prezidenta pils skvērā, Kronvalda parkā un Vērmanes dārzā. "Nevar novazāt vēsturiskus parkus. Neviens taču nesēž Anglijas karaļparkos vai Versaļas parkā. Mūsu vērtība ir centra parki — tādi, kādus tos vairāk nekā pirms simt gadiem izveidoja Rīgas ainavu arhitekti Georgs Kūfalts un Andrejs Zeidaks. Kūfalts paredzēja, ka Mežaparks ir vieta, kur rīdzinieki atpūšas, sēž zālītē, bet centra parki jāsaglabā kā skaista glezna, pa kuru nebradā. Vai tad glezna ir apskatāma, ja uz viņas sēž?" saka ainavu arhitekte Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Gundega Lināre.
A.Baķe norāda, ja atceltu aizliegumu centra parkos sēdēt zālītē, tos varētu atbilstoši izveidot, taču "gribējās, lai centra parkos dominē apstādījumi, nevis puspliki vēderi un ciskas."
***
Parki
Dārznieki: jo lielāks parks, jo mazāk cilvēki nomīda zālīti
Parks; platība; zālītē (ne)var sēdēt
Uzvaras parks 37 ha var sēdēt
Mežaparks 400 ha (aktīvi izmanto vairāk nekā 20 ha) ar sēdēt
Nordeķu parks 3,6 ha var sēdēt
Vērmanes parks 5 ha nevar sēdēt
Esplanādes parks 7 ha nevar sēdēt
Kronvalda parks 10 ha nevar sēdēt
Rīgas kanālmalas parks 10 ha nevar sēdēt
Londonas Haidparks 142 ha var sēdēt
Ņujorkas Centrālais parks 341 ha var sēdēt
Versaļas parks 100 ha nevar sēdēt
Avots: Dienas apkopotā informācija, Rīgas dārzi un parki
Pašlaik centra parkos lielākoties iesēts parka zāliena sēklu maisījums. Lai tajā sēdētu, būtu nepieciešams slodzes izturīgākais sporta zāliens