No rīta, pa ceļam uz darbu, Zane iegāja kafejnīcā Gardumiņš Plus uz Matīsa ielas, lai kā allaž iegādātos kūciņu. Vispirms viņa palūgusi, vai iespējams apmeklēt tualeti. Pārdevēja atjautājusi, vai viņa esot kafejnīcas kliente. Zane apsolījusi, ka pēc tualetes apmeklējuma noteikti nopirks bulciņu. "Pārdevēja atcirta, ka tas jādara vispirms un tikai pēc tam varot iet uz tualeti, jo citādi te varot visādi no ielas līst," stāsta Zane. Doties ar bulciņu tualetē Zane negribēja, tāpēc devās prom. Pircēji, kuri tobrīd iegādājušies tortītes, pagriezušies, lai paskatītos, kas tā tāda no ielas ielīdusi.
Vēl problemātiskāk ir tūristiem, kuri, vakarā pastaigājoties pa Vecrīgu, velti meklē kādu sabiedrisko tualeti. To ir maz vai tās ir slēgtas. "Jaunas tualetes būs vasaras beigas," skaidro Askolds Kļaviņš, Rīgas domes (RD) Vides departamenta vadītājs, piebilstot, ka Rīgā tualešu sistēma tāpat kā meliorācija ir nesakārtota, jo tā nav domnieku prioritāte. Vienīgais A.Kļaviņa piedāvātais risinājums — kafejnīcu personālam būt atsaucīgam.
Jālaiž vien ir
Aptaujājot vairākas kafejnīcas vadītājus, Diena secina, ka tualetes lietotājus viņi labāk redz ejam nekā nākam. "Šī nav sabiedriskā tualete. Daudzi nāk no ielas, lieto papīru un pēc sevis atstāj nesakoptu. Trauku mazgātāja nespēj vien tīrīt!" Dienas uzrunāta, dusmojas kāda Gardumiņš Plus darbiniece, kas stādās priekšā kā Anita.
Inese Visocka, Čili picas mārketinga speciāliste, stāsta, ka izdevumi par papīru, tīrīšanas līdzekļiem un regulāru uzkopšanu ir "ievērojami". Kādu laiku tualeti diennakts Čili picērijā pie Laimas pulksteņa ļauts apmeklēt klientiem, kuriem oficiantiem bija jāpalūdz tualetes atslēga. "Nebija iespējams izkontrolēt, vai atslēgas prasītājs ir klients vai cilvēks no ielas," stāsta I.Visocka. Nepatīkamas emocijas nācies piedzīvot tiem, kuri pirms maltītes gribēja apmeklēt tualeti — oficianti atslēgu nedeva, domādami, ka cilvēks grib tikai izmantot tualeti. Tad nu Čili Pica nolēma tualetē laist visus gribētājus.
Arī McDonalds nolēmusi savas tualetes padarīt pieejamas visiem. Virginija Girulska, McDonalds pārstāve Baltijas valstīs, atceras, ka savulaik iekļūšanai tualetēs bija vajadzīgi žetoni, kas bija jāprasa apkopējiem. Taču tas radījis tikai nesaprašanos ar klientiem. "Restorānam jābūt pieejamam. Mēs esam par to, lai cilvēki jūtas brīvi, komfortabli," saka V.Girulska. Viņa uzskata, ka tas atmaksājas — kad cilvēkam būs jāizvēlas, kur nākamreiz ieturēt maltīti, viņš ies tur, kur jutās labi.
Padomju mantojums
Ja rīdzinieki zina, kurās kafejnīcās ir tualetes un saprotošs personāls, tad tūristiem ir grūtāk Rīgā atrast vietu, kur pačurāt. Uldis Vītoliņš, Tūrisma attīstības valsts aģentūras vadītājs, stāsta, ka jau vairākus gadus aicina Rīgas domi veidot vairāk publiskās tualetes. "Tas ir primārais komforts. Ja tas klibo, par valsti rodas slikts iespaids. Kad vakariņas paēstas un Rīgas viesis grib apmest loku pa Vecrīgu, publiskās tualetes ir slēgtas," viņš stāsta.
Ervins Labanovskis, RD Uzņēmējdarbības koordinācijas centra vadītājs, aicina kafejnīcas domāt par savu tēlu un to, ka nelaipna attieksme klientus nepiesaista un sliktā slava var iet no mutes mutē. U.Vītoliņš mierina, ka ar laiku kafejnīcas īpašnieku un darbinieku attieksme pret tualešu apmeklētājiem mainīsies, jo "tā ir ne tikai Latvijas problēma, tas ir padomju mantojums".
***
Kādu personāla attieksmi esat piedzīvojis, kad izteicāt vēlmi kafejnīcā apmeklēt tikai ķemertiņu?
Mārtiņš Šics
Katastrofu medicīnas centra vadītājs un ceļotājs
Patlaban esmu Maskavā un te tualešu ir daudz, taču briesmīgas. Rīga no citām pilsētām atšķiras gan ar tualešu trūkumu, gan cilvēku attieksmi. Kafejnīcā jums nevis pasmaidīs un parādīs virzienu, bet noburkšķēs. Pat Tanzānijā par tualetēm tiek domāts — smiltīs bija izrušināta bedre, uzlikts pods un no būdas skats uz prēriju ar žirafēm. Pašvaldībām vajadzētu padomāt, ka tā lieta nevar ilgi gaidīt un tik delikātai funkcijai nevajadzētu būt grūti pieejamai. Tas pats ar dzeramo ūdeni — Eiropā daudzviet uz ielām ir ūdens krāni, taču Rīgā zinu vien pie Rolanda skulptūras. Bet ir taču tik karsts!
Una Meistere
anothertravelguide.lv veidotāja
Ceļoju ar bērnu, kam ir četri gadi, nezinu nevienu pilsētu, kur mums būtu atteikts apmeklēt tualeti. Dažkārt nākas bērnam teikt — pacieties, tūlīt, tūlīt, — taču lielākoties personāls ir tolerants un atsaucīgs. Šādu attieksmi mēdzu arī uztvert kā iespēju piesēst un iedzert tasi tējas — abpusēja pretimnākšana. Jā, Rīgā attieksme varētu būt cilvēcīgāka. Tas attiecas ne tikai ar tualetēm, mums jāmācās elementāra cieņa, sapratne un laipnība.
Ēriks Dreibants
Kaļķu vārtu pavārs un ceļotājs
Eiropā tualeti apmeklēju McDonald, Big Mac un līdzīgās iestādes, kur nav uzraugu un atmosfēra ir brīva. Dažās Āzijas pilsētās publisko tualešu tikpat kā nav, tāpēc kafejnīcās iet iekšā var droši. Reiz Milānā redzēju kafejnīcā tualeti par maksu, šķiet, bija jāmaksā divi eiro, tāpēc nopirku kafiju un iegāju tualetē bez maksas, tādējādi ietaupot naudu. Kafejnīca atradās vietā, kur bija liels tūristu pieplūdums un šādās vietās tualetes apmeklētājus lielākoties negaida. Arī Kaļķu vārtiem šis ir smags jautājums, jo pie mums nāk alus dzērāji no vasaras kafejnīcām. Mēs laižam uz tualetēm cienījama vecuma cilvēkus un bērnus.