Arheologi Rīgas centrā atklāj senās Rīdziņas krastus

Šajā vietā, pēc Rīgas domes un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādes, arheoloģiskās izpētes darbi bija obligāti. Izpēti vada arheologs Uldis Kalējs no _Arhitektoniskās izpētes grupas_. Daļēji izrakumi šajā Vecrīgas stūrī veikti jau 30.gadu beigās, kad tur plānoja būvēt jauno Pasta krājkases ēku. Tagad ekskavators pakāpeniski norok gadiem krājušos drazu, lai sasniegtu viduslaiku Rīgas kultūrslāni, ziņo avīze. Kā norāda U.Kalējs, pagaidām nekas unikāls gan nav atrasts, vien dažādu laiku sadzīves priekšmeti un to detaļas. Teorētiski šajā vietā vajadzējis būt arī kādām mūra ēku paliekām, taču to nav – ir tikai koka pāļi, kādus viduslaikos dzina namu pamatos. Tomēr arheologi cer te atrast arī Rīdziņas krastu nostiprinājumus.Laikraksts atgādina, ka izrakumu vieta ir nozīmīga ar to, ka viduslaikos gar Rīgas mūriem plūda Rīdzenes upe. Vēlāk tai abās pusēs izveidojās apbūve un upi pamazām aizbēra ar atkritumiem un citām vairs nevajadzīgām lietām, ko tagad ceļ gaismā arheologi. «Kultūrslānis te ir grūti nolasāms, jo nav veidojies klasiski pa kārtām. Viens pilsētnieks atveda vezumu savu atkritumu vienā upes krasta vietā, cits izgāza to otrā stūrī. Upi laiku pa laikam tīrīja. Tāpēc tur viss ir samaisīts – vecākas senlietas var nonākt augstākā slānī, bet jaunākas – dziļākā,» skaidro arheologs. Visi atradumi, kas ir lietas, kas pārsvarā redzējušas XVI – XVII gadsimta rīdzinieku dzīvi, drīz pārceļos tālākai izpētei uz Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeju.