Kad šajā otrdienā KNAB atnāca un kratīja viņa kabinetu, uztraukums tomēr bija manāms. Kad bija skaidrs, ka no kabineta izņemti tikai lietiskie pierādījumi — dators, mobilais telefons, kāda iedzīvotāju vēstule un izdrukas no kādas ierosinātās lietas Satversmes tiesā, bet pats E.Krastiņš atstāts brīvībā, sekoja pretuzbrukums. Proti, kratīšana bijusi "politiski motivēta". E.Krastiņa partijas biedri pat pieļāva, ka tas ir bijis KNAB mēģinājums iebiedēt TP pirms lemšanas par biroja vadītāja Alekseja Loskutova atbilstību amatam. Ne E.Krastiņš, ne viņa kolēģi domē nedomā rosināt viņa atkāpšanos no pilsētas attīstības komitejas vadītāja vietas. "Tā ir Edmunda Krastiņa morāla atbildība, tā ir arī Tautas partijas atbildība, viņiem ir jāizvērtē situācija," izteicies Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK). Tikmēr E.Krastiņa partijas biedrs, par pilsētas attīstības jomu atbildīgais vicemērs Andris Ārgalis norādījis, ka "tikko KNAB darīs zināmu administrācijai, konkrēti domes priekšsēdētājam, ka Krastiņam ir kāds aizdomās turētā statuss vai līdzdalībnieka statuss, reakcija būs ļoti asa, un domes attīstības komitejā ir 17 deputāti, un nebūs nekāda problēma pārvēlēt komitejai citu vadītāju". To, kāds statuss E.Krastiņam piemērots, KNAB pagaidām Dienai neatklāj.
Viens no "pumpainajiem"
Edmunds Krastiņš uz Latvijas politikas skatuves ir jau kopš neatkarības atjaunošanas. Sāka viņš 1988.gadā kā viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) Valmieras nodaļas dibinātājiem. Ogrē dzimušais E.Krastiņš bija ieprecējies pēc Latvijas Universitātes beigšanas lietišķās matemātikas specialitātē. Kā atceras toreizējais LTF priekšsēdētājs Dainis Īvāns (LSDSP), Krastiņš bijis viens no aktīvākajiem reģionālo nodaļu vadītājiem. Tāpēc arī pašsaprotama 1990.gadā esot bijusi viņa ievēlēšana Augstākajā Padomē.
Tomēr jau uz pirmajām Saeimas vēlēšanām atjaunotajā Latvijā (pēc kārtas piektajām) Krastiņš startēja no Latvijas Zemnieku savienības saraksta un parlamentā iekļuva, tiekot arī pie valsts īpašuma valsts ministra krēsla. 1996.gadā no partijas Krastiņš aizgāja. Jau gadu iepriekš viņš bija kļuvis par toreiz bezpartejiskā premjera Andra Šķēles padomnieku ekonomikas jautājumos. Tā kopā ar Mārci Bendiku (bijušo baņķieri), Jurģi Liepnieku (Bendika paziņu un sabiedrisko attiecību speciālistu), Edgaru Šķenderi (toreizējo Šķēles biroja vadītāju un tagad biznesa partneri) un Gundaru Bērziņu veidoja Šķēles padomnieku komandu jeb tā dēvēto mazo biroju. Politiskajās aprindās viņus sauca par asiņainajiem punduriem, daļa tika nokristīta arī par pumpainajiem. Proti, pumpainie bija tie, kas kontrolēja lielāko daļu lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu, savukārt svītrainie bija saistīti ar naftas biznesu. Šķēles birojs to pārvērta par joku un sāka nēsāt pumpainas kaklasaites.
Kad 1998.gadā Šķēle nolēma dibināt Tautas partiju, Krastiņš bija viens no viņa uzticamākajiem cilvēkiem, viņš arī bija partijas ekonomikas programmas autors, atceras J.Liepnieks. Drīz pēc tam E.Krastiņš kļuva par ekonomikas ministru. Vairs uz ko tādu gan neparakstītos, viņš iepriekš Dienai atzina. "Negribu vairāk būt ministrs. Ministra postenis ir maz atalgots. Ministri saņem mazāk nekā Saeimas deputāti, taču atbildības līmenis ir nesalīdzināmi lielāks."
Vajadzīgais amats
Tā 2000.gadā viņš sāka gatavoties startam Rīgas domes vēlēšanās. Par mēru Krastiņš neesot gribējis kļūt, jo viņam "nepatīk visas tās reprezentācijas lietas, kas man šķiet ārkārtīgi liela laika izšķiešana — visas tās lentītes jāgriež un ārzemju viesi jāuzņem". Arī uz komiteju vadīšanu viņš neesot plēsies. Pēc 2001.gada vēlēšanām tas arī nedraudēja, jo galvaspilsētā turpināja valdīt Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija un TP palika opozīcijā. Pēdējās vēlēšanas 2005.gadā gan visu mainīja — Jaunais laiks, tēvzemieši, LPP/LC un TP izveidoja koalīciju un E.Krastiņš tika pie pilsētas attīstības kūrēšanas. Pats E.Krastiņš apgalvojis, ka nav mērķējis uz šo vietu. To gan noliedz bijušais pilsētas mērs Aivars Aksenoks: "Viņi (TP— red.) uz to pat ļoti uzstājīgi gāja. Kad teicām, ka paši gribam attīstības komiteju, mums pateica — nekā nebija, jo mums jau esot finanšu komiteja."
Šis laiks sakrita ar aktīvu jaunā Rīgas attīstības plāna izstrādi. Tad arī izplatījās bažas, ka tiek strādāts atsevišķu uzņēmēju un politiķu interesēs. Runa bija par ļoti iekārojamu teritoriju, to vidū Andrejsalas, Spilves pļavu un Mežaparka apbūves zonējumu.
Par tiem pašiem projektiem
Lai gan par to tika baumots, aizdomas reālākas kļuva šā gada februārī, kad KNAB aizdomās par dalību kukuļņemšanā aizturēja bijušo pilsētas attīstības departamenta direktoru Vilni Štramu un līdzšinējo administrācijas vadītāju Raimondu Janitu, vēlāk arī līdzšinējo departamenta vadītāju Pēteri Stranci. Asumu tam piedeva TV3 raidījums Nekā personīga, kas ziņoja, ka kukuļošanas lietā, iespējams, iesaistīts arī pats E.Krastiņš. Viņš to nekomentēja un noliedza arī jebkādu saistību ar Štramu un Stranci. Viņš arī noliedza, ka būtu steidzinājis vai kavējis kāda projekta izskatīšanu.
Tomēr pēc KNAB kratīšanas E.Krastiņš pats atzina, ka biroja pārstāvji īpaši interesējušies par lietām, kas ir saistītas ar iepriekš notikušajām aizturēšanām — par būvniecības iecerēm Dzirciema un Kuldīgas ielā. Projekts Dzirciema ielā izraisīja visu šo skandālu. Proti, Janita un Štrams tika aizturēti aizdomās par 65 000 eiro (ap 45 700 latu) kukuļņemšanu saistībā ar firmas NCC Spilve Development ieceri Spilves pļavās būvēt daudzdzīvokļu namu kompleksu. Kā kukuļošanas mērķis tika minēta vēlme izvairīties no teritorijas detaļplāna izstrādes. Izskanēja aizdomas, ka R.Janita bijis tikai naudas kurjers. Līdzīga shēma, iespējams, bijusi arī saistībā ar projektu Kuldīgas ielā. To pērn deputāti noraidīja, taču dažus mēnešus vēlāk tas vēlreiz parādījās domes sēdē un šoreiz tika atbalstīts.