Bebri kanālmalu nav pametuši, bet kokus vairs negrauž

"Kamēr mums nekādu skādi nerada, mēs nestresojam," viņš piebilst. Jautājumu, ko darīt ar lielākajiem Latvijas grauzējiem bebriem, no kuriem bija krituši vairāki koki pilsētas kanālmalā, decembra sākumā aktualizēja Rīgas domes vides komitejas deputāti. Daži rosināja tos nodot Zooloģiskajam dārzam, citi izteica priekšlikumu kanālmalā izveidot tūristu taku, savukārt uz sēdi uzaicināti speciālisti aicināja dzīvniekus nebarot un ap kokiem likt drātis, lai tie nesavairotos un aizpeldētu prom paši. Tas arī tika darīts. Taču, tā kā ap visiem kokiem aplikt drāšu pinumus nebija iespējams, tika pieņemts lēmums tos apsmidzināt ar speciālu no liellopu asinīm gatavotu preparātu. Tā darbība ir vienkārša — tā kā bebri nav gaļēdāji, ar asins smaku apstrādātie koki viņus vairs neinteresē. To pašu vielu jaunaudzēs smidzina pret aļņu, briežu, stirnu, un citu meža zvēru postījumiem. Šie pasākumi nostrādāja un koki bojāti vairs netika. Taču bebri nekur prom neaizgāja, jo ziemā šie dzīvnieki barojas ar dažādiem ūdensaugiem, piemēram, lēpēm, kurām ir sulīgi sakneņi un kas aug arī Rīgas kanālā. Pašlaik viņi pārsvarā viņi apdzīvo kanālmalu Kronvalda parka apkārtnē, bet viens esot redzēts arī pie Latvijas Nacionālās operas, saka A.Kalnakziņš. _Diena _jau rakstīja, ka tieši pēdējos gados šie dzīvnieki ir ārkārtīgi savairojušies, jo bebru medības nav vairs tik populāras kā agrāk. Galvaspilsētā patlaban mīt aptuveni 120 bebru, no kuriem liela daļa dzīvo Daugavas tuvumā. Tāpat pilsētā sastopami pieci seši aļņi, vairāki desmiti stirnu un lapsas.