Bebriem Rīgas kanālā ļaus pārziemot

Tāpēc komiteja nolēma pie šī jautājuma atgriezties vēlāk. Bebri trin zobus ap vienu koku pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, kā arī grauž svaigu kārklu zarus, kurus tiem pagādājusi pašvaldības aģentūra Rīgas dārzi un parki. Citas domes struktūrvienības — Rīgas meža aģentūras direktors Jānis Vazdiķis gan iesaka dzīvniekus nebarot un ap kokiem likt drātis, lai tie nesavairotos un pēc ziemas aizpeldētu prom paši. Pretējā gadījumā viņi var sākt apdzīvot pārējo kanālmalu. Viņš skaidroja, ka šie dzīvnieki ir ārkārtīgi savairojušies, jo bebru medības (pašlaik katru gadu tiek izšauti apmēram 70) nav vairs tik populāras kā agrāk. Dažu deputātu ierosinājumu bebrus nodot Zooloģiskajam dārzam I.Līdaka nodēvēja par nerealizējamu, jo nav iespējams pateikt, kur ir dzīvnieku ala, lai tos noķertu, turklāt to iemidzināšanai vajadzīgas piecas sešas minūtes, kurās tie var aizpeldēt. Tad deputāts Dainis Stalts (TB/LNNK) izteica priekšlikumu dzīvniekus neaiztikt, bet kanālmalā izveidot tūristu taku, ko atbalstīja arī citi komitejas locekļi, paužot pārliecību, ka Rīga šādi izcelsies starp citām Eiropas pilsētām. Vides departamenta pilsētvides pārvaldes vadītāja Arta Dubava gan sacīja, ka gaišajā dienas laikā bebru ieraudzīt ir gandrīz neiespējami. Rīgas dārzi un parki direktors Agnis Kalnkaziņš (TP) ieteica papētīt dzīvnieku uzvedību, lai vēlāk lemtu par to padzīšanu vai atstāšanu, kā arī jokojot ierosināja lauvu Rīgas ģerbonī aizstāt ar bebru. Šie dzīvnieki ir augēdāji, viņu barība mainās atkarībā no gadalaika. Rudenī un ziemā tie ēd kokus, kam mīkstāka koksne, piemēram, apses un vītolus. Bebri dzīvo no zariem un dubļiem celtā mājoklī, kur iekšpusē virs ūdens līmeņa ir sausa telpa. Domes vides departamentam ir ziņas, ka Rīgā šobrīd mīt ap 120 bebru, no kuriem liela daļa dzīvo Daugavas tuvumā. Tāpat pilsētā sastopami pieci seši aļņi, vairāki desmiti stirnu un lapsas.