Pašvaldības vadītājs deputātiem teica, ka valstij būtu jādefinē, kādā veidā notiek lielu finanšu resursu piesaiste valsts nozīmes celtniecības objektiem. Saeimai vai valdībai vajadzētu izstrādāt reglamentu, kas noteiktu, kā valsts iesaistās šādu projektu realizācijā, rosināja J.Birks. "Tas ir nožēlojami, ka valdība tikai noskatījās, kā pilsēta meklē šos risinājumus. Un neiejaucās jau toreiz, kad tas bija nepieciešams. To, ko ļāva pilsētai darīt - tā ir bezatbildīga rīcība!" uzskata Rīgas mērs J.Birks.
Viņš uzskata, ka tik liela objekta celtniecību pilsēta viena uzņemties nevar, jo tā nav spējīga panest visu slogu.
"Mūsuprāt, nav notikusi resursu izšķērdēšana, tādēļ man ir liels prieks, ka Valsts kontrole šos materiālus nodevusi Ģenerālprokuratūrai, lai pēc iespējas ātrāk tā izskatītu šos jautājumus," VK revīzijas rezultātus komentēja Rīgas galva.
Komisijas deputāte Sarmīte Ķikuste (JL) pauda nožēlu, ka valdība nav iesaistījusies šajā procesā, jo tādējādi iespējams būtu izdevies novērst lielu naudas summu izšķērdēšanu par būvniecības līgumu sagatavošanu.
J.Birks apgalvojis, ka nākamo celtniecības kārtu būvniecības līgumā ir atrunāta kārtība, kādā veidā tiks pārskatīta vienošanās, paredzot, ka katru gadu izmaksas tiks aprēķinātas ņemot vērā inflācijas koeficientu. Turklāt tilta būves trešajā kārtā ir izdevies piesaistīt arī Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus.