Muzeja pārstāve Iveta Ārgale savas dzimtas saietu nolēmusi rīkot pēc ekspozīcijas māju izpētes, kad uzzinājusi - vienā no tām ap 1800.gadu mitinājies kāds vīrs ar uzvārdu Ārgalis. Vai šai ģimenei ir radniecīgas saiknes ar Ivetas Ārgales dzimtu, neesot gan iespējams noskaidrot.
Toties visi sešdesmit Ārgaļu saieta dalībnieki esot no viena ciltskoka. Dzimtas saietā, kur varēs mieloties ar pīrāgiem un vērot folkloras kopas uzstāšanos, Ārgaļiem būšot iespēja aplūkot izveidoto cilstkoku, stāsta I.Ārgale. Dzimtas pārstāvju vidū būšot arī bijušais Rīgas mērs Andris Ārgalis (PLL).
Turpmāk muzejs saietus plāno rīkot arī populārāko uzvārdu īpašniekiem, piemēram, Kalniņiem un Liepiņiem, kā arī tiem, kuru pārstāvji dzīvojuši kādā no ekspozīcijas ēkām. «Tas godina pagātni un saglabā tās vērtības nākotnei, gluži kā ģimenē vecāki nodod savas zināšanas jaunajām paaudzēm,» saka muzeja darbiniece Kristīne Dzedule.
Lai popularizētu dzimtas koku pētniecību un pavēstītu sabiedrībai, kā to var izdarīt ar arhīva palīdzību, Brīvdabas muzejs iecerējis sadarbodies ar Latvijas arhīviem. Dzimtu saietu regularitāte galvenokārt būšot atkarīga no cilvēku intereses.
Par dzimtu saietu rīkošanu Brīvdabas muzejā to dalībniekiem ieejas maksa personai būs divi lati, iekļaujot arī mielastu un folkloras kopas uzstāšanos. Ja kāda no dzimtām saietu rīkos privāti, izmaksās iekļaus teritorijas īri, kā arī cienastu un fokloras grupas uzstāšanos.