Dakteru stāsti. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai 110. gadi

es gribu pateikt paldies tiem cilvekiem, kuri dara kaut ko labu ne tikai sev, bet ari citiem...

Katram jau sava pieredze. Mēdz teikt, ka aiz katra ārsta ir sava kapsēta. Bet ko nu par slikto svētku diena taču, vai ne?

Atceros Bērnu slimnīcas (pirms 20 + gadiem ) poliklīnikas acu ārstus. Sēdējām rindā un nekādi nevarēju saprast, kāpēc blakus sēdošā māte virina grāmatu. Ieskatījos un starp lapām redzēju ieliktus vēl krievu rubļu banknotes. Grāmatas virinātāja sprieda šoreiz dot to sarkano (10 rubļi) vai to 25 rubļu vai vēl kādu citu ...Bērnam viena actiņa šķielēja. Tā kā mēs bijām tik neattapīgi (!) un naudu nedevām, tad ārsti bērnam no pašas mazotnes neko nedarīja- tik izmērīja actiņas novirzes leņki un viss. Taču klasesbiedrenei ar līdzīgu problēmu lika nēsāt brilles un tml. Bet uzskaitē gan bijām un noteica termiņu kad nākamreiz jāierodas. Beidzot 14 gadu vecumā pateica, ka laikam vajadzēšot operēt, bet tas būšot par maksu ... Jau šajos laikos aizejot pie citiem ārstiem uzzinājām, ka krietni agrāk vajadzējis operēt un tml. Tādas man nepatīkamas atmiņas par acu ārsti...

Pie mums nokļuva četrus gadus veca britu meitenīte, kura, ciemojoties Latvijā, bija saņēmusi NEPAREIZU injekciju, kas radīja sastrutojumus. Tie gāja plašumā. Meitenītei bija mainīta imunitāte. Pie dzīvību uzturošas aparatūras viņa nogulēja 40 dienu. Pilnībā atslāņojās muguras un augšstilbu āda, sastrutoja plaušas un nieres. Izmantojām mākslīgo asins atindēšanas aparatūru, ar vakuumsūkņiem centāmies dabūt ādu pie audiem. No Londonas hospitāļa konsultēt atbrauca viens no labākajiem speciālistiem pasaulē. Gandarījums, ka mūsu terapijas stratēģija sakrita ar viņa iedomāto. Meitenīte izdzīvoja. Atceros šo gadījumu. Ja NEBŪTU ieradies šis Londons pasauls līmeņa speciālists, tad 4 gadīgās BRITU meitenītes CIEMOŠANĀS Latvijā būtu beigusies ...ĻOTI BĒDĪGI! Vai man būtu jāatgādina arī Latvijas ĀRSTU kongresā teiktais, ka Latvija ieņem "godpilno "1 .vietu MAZO pacientu MIRSTĪBAS ziņā Eiropā! 2008.gadā miruši 222 mazuļi līdz 1 gadu vecumama, bet vēl LIELĀKĀ skaitā miruši pēc 1 gada vecuma ... PRIEKS par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas 110 gadiem. APSVEIKUMI ārstiem, kas strādā pēc LABĀKĀS sirdsapziņas!

Ārsti dara daudz, pat pāri saviem spēkiem, jo daudz ir pacientu, jo jāpelna arī nauda. Tā rezultātā gadās arī paviršības, varbūt netīšām, varbūt tāpēc, ka katru dienu konveijers, nogurums. Ir gadījies pabūt tur. Acu nodaļā pirms gadiem pa palātām skraidīja kaķi, zem gultām - putekļu kamoli, turpat - bērni pēc operācijām. Bet izvēles jau nebija. Neveiksmes (vai paviršības?) sekas - uz mūžu. Lai nu kur, bet bērnu slimnīcā vajadzētu būt vislabākajam aprīkojumam un visaugstākajam atalgojumam, jo arī mediķi ir tikai cilvēki ar savām vājībām.

Nu ko lai saka, izlasot rakstu. Pietrūkst vārdu, lai pateiktos šiem cilvēkiem par viņu darbu. Lai veicas, lai Dievs sargā un lai pietiek spēka. Šie ir Ārsti ar lielo burtu.

viņu acis pasaka visu - vienkāršība, sirsnība un labestība. lai Jums veicas !

noliecu galvu Jūsu priekšā, cienījamie Ārsti.

Brīnišķīgs raksts par brīnišķīgiem cilvēkiem,Paldies raksta autoriem,-būtu ļoti svētīgi vairāk informēt sabiedrību par pozitīviem darba cilvēkiem. Un,protams,gods un slava pašiem darba darītājiem-ārstiem,māsiņām,personālam.Ar Dievpalīgu Jums visiem.

Vajaga vairāk rakstīt par cilvēkiem, kuri ikdienas ir varonīgi un veic savus pienākumus ar vistīrāko sirdsapziņu. Nevis par mēsliem, kuri peld virspusē.

Visu cieņu. Nav citu vārdu. paldies!

lai Dieva svētība ir ar Jums!