Izsaka bažas
J.Dineviča darba grupas piedāvā atdot bijušās namu pārvaldes privatizācijai un iegūtos aptuveni 20 miljonus latu ieguldīt daudzdzīvokļu māju remontā, naudu atvēlot iedzīvotāju nodibinātajiem kooperatīviem vai biedrībām. Tiem, kas tos izveidos pēc privatizācijas, gan būs trīs gadi jāpaliek pie privatizētāja. Eksperti, kā arī Konkurences padome jau izteikuši pārmetumu, ka šādi dome pieķēdēs daļu iedzīvotāju vienam uzņēmumam un tas varēs diktēt apsaimniekošanas maksu.
Izskanējušas arī bažas, ka privatizācijas noteikumi tiek gatavoti kādiem lieliem investoriem, jo vietējie tos "pacelt" nevar. Piemēram, SIA Kurzemes nami plānots privatizēt par sešiem miljoniem latu, izsoles drošības nauda ir 5% no tiem. Uztraukumu par to, ka "izsoles noteikumus spēs izpildīt ārzemju kompānijas vai bankas, kas nespēj tik labi izprast Rīgas situāciju namu apsaimniekošanas jomā", ceturtdien komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sēdē izteica arī tās vadītājs Ivars Gaters (TB/LNNK). Mērs gaida idejas
Viņaprāt, par J.Dineviča ideju ir jādiskutē. "Citi risinājumi jau netika skatīti, piemēram, koncesijas iespējas vai esošo namu pārvalžu optimizācija, apvienojot tās, piecās vai sešās namu pārvaldēs, kā arī palielinot to atbildību," uzskata -I.Gaters. Laiks izskatīt citus priekšlikumus vēl ir, jo "lēmums par to, vai nododam namu pārvaldes privatizācijā vai ne, ir jāpieņem līdz šāgada beigām". Diskusijas būs karstas - domē ir gan vicemēra idejas atbalstītāji, gan kritizētāji. Edmunds Krastiņš (TP) to atbalsta, jo domei nav jānodarbojas ar namu apsaimniekošanu. Savukārt Jaunā laika frakcija lēmumprojektu vērtē kā sasteigtu, aicinot pirms tā sakārtot likumdošanu, jo patlaban neesot skaidri ne pārvaldnieku, ne dzīvokļa īpašnieku pienākumi un atbildība.
Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) uzsver, ka privatizācijas priekšlikums ir tikai J.Dineviča ideja, un gaida ierosinājumus arī no citiem. "Jādiskutē gan par iespējamo privatizāciju, gan iespēju pārvaldes apvienot, tādējādi samazinot to skaitu un birokrātijas izmaksas," saka mērs.