Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko stāsta, ka ideja pārņemt šo ēku viņam radusies, braucot garām Izglītības un zinātnes ministrijai piederošajai mājai un redzot, ka tā stāv tukša. Pirms kara tā bijusi Ebreju izglītības biedrības īpašums. A.Suharenko kā kopienas vadītājs uzrakstīja vēstuli Valsts prezidentam Valdim Zatleram, lūdzot izskatīt iespēju nodot šo māju ebreju skolas vajadzībām. Šobrīd tā darbojas Juglā un izvietota divās ēkās, tālu no pilsētas centra. «Dzelzceļnieku skola ir stāvējusi tukša, un tāpēc šī interese ir ļoti normāla,» saka Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis. Ņemot vērā to, ka bijušo ebreju īpašumu atgūšana ir nonākusi arī starptautisko ebreju kopienu uzmanības lokā, šī jautājuma risināšanā iesaistījusies ĀM. Ēka ar valdības rīkojumu ir nodota Valsts nekustamo īpašumu pārziņā, kam jālemj par procedūru, kādā to pārņems ebreju kopiena.
«Šis ir brīdis un gadījums, kad varam, nevienam nekaitējot, šo jautājumu risināt,» sacīja Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs. Pirms trim gadiem Saeima nepieņēma premjera Aigara Kalvīša (TP) birojā tapināto likumprojektu, saskaņā ar kuru 10 gadu laikā ebreju kopienai plānots izmaksāt gandrīz 32 miljonus latu. Tā būtu kompensācija par 283 nekustamajiem īpašumiem, kas piederējuši ebrejiem, bet tagad atrodas valsts, pašvaldību vai privātīpašumā. Tika plānots atdot arī 14 ēkas, pārsvarā sinagogas, skolas un slimnīcas. Sarakstā bija jau minētā Ebreju izglītības biedrība. Toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šo parlamenta soli novērtēja kā politiskās drosmes trūkumu. A.Suharenko uzsver, ka īpašumu atdošana ebrejiem ir morāles, nevis juridisks jautājums, un kopiena ir gatava kompromisiem ar Latvijas valsti.