Grib mainīt krēslus
Intervijai K.Kavacs gatavojies nopietni. Blakus viņam sēž departamenta preses sekretāre Sigita Škapare ar jau sagatavotām atbildēm un ik pa laikam ar pirkstu pabaksta vietu, kur K.Kavacam paskatīties. Par finanšu lietām domē viņš runā pārliecināti un lepni: "Es uzskatu, ka esmu pietiekoši ilgi un aktīvi strādājis finanšu departamentā un esmu to izveidojis par strukturētu un caurspīdīgu iestādi. Mana pieredze var būt ļoti noderīga īpašumu departamenta sakārtošanā." Savu lēmumu pretendēt uz šīs iestādes vadītāja posteni viņš skaidro ar vēlmi pēc pārmaiņām.
Pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC) K.Kavacu uzskata par vispiemērotāko kandidātu īpašumu pārraudzīšanai. Viņš izcēlis K.Kavaca zināšanas finanšu sfērā, kas nākotnē būšot noderīgas, īpašumu departamentam pievēršoties publiskās un privātās partnerības projektiem, piemēram, park&ride stāvvietu attīstīšanai. Īpašumu departamentā tiešām tuvākajā nākotnē gaidāmi lieli un dārgi darbi: līdzās park&ride stāvvietu projektam būs jādomā, kā attīstīt Lucavsalu, vēl turpināsies arī privatizācijas process.
Nepelna miljonu gadā
Taču — kāpēc no nepamanāmā un stabilā finanšu departamenta vadītāja amata jāpārsēžas uz ļodzīgo krēslu īpašumu departamentā, ko domes pretkorupcijas komisija nodēvējusi par vienu no korupcijas ziņā bīstamākajiem? K.Kavacs par šādu apzīmējumu pasmaida: "Es nevērtēju deputātu izteikumus."
Atalgojuma apmērs departamentu vadītājiem ir vienāds. "Nu, es runāšu ar domes vadību. Varbūt viņi tomēr piedāvās man drusciņ lielāku," neslēpj K.Kavacs. Pērn viņš domē nopelnīja 25 tūkstošus latu, tātad vidēji divus tūkstošus latu mēnesī. Tomēr K.Kavacs ir daudz turīgāks par vidusmēra domes departamenta vadītāju — 2006.gada novembrī viņš pārdeva zemes gabalu Mežaparkā par 1,7 miljoniem latu. Pirms diviem gadiem viņš to bija nopircis 17 reižu lētāk. Pats Kavacs sevi par miljonāru nesauc, jo miljonārs, viņaprāt, ir tas, "kurš pelna miljonu gadā".
Ģimenes bizness
Pirms četriem gadiem, nopērkot zemes gabalu Mežaparkā, Visbijas ielā 45, K.Kavacs plānoja sākt biznesu — uzbūvēt tur daudzdzīvokļu māju. 2005.gada maijā viņš nodibināja uzņēmumu Mežaparka nams, bet 2006.gada jūnijā K.Kavacs saņēma būvatļauju trīsstāvīgas daudzdzīvokļu mājas celtniecībai. Taču, lai nodarbotos ar uzņēmējdarbību, viņam būtu jāpamet finanšu departamenta vadītāja postenis vai arī jālūdz atļauja domes vadībai savienot amatus, jo interešu konflikta novēršanas likums paredz, ka amatpersonai drīkst piederēt īpašumi un uzņēmumu daļas, taču tā nedrīkst pati iesaistīties uzņēmuma darbībā. K.Kavacs skaidro, ka izveidojis uzņēmumu Mežaparka nams "ar tādu mērķi, ka biju tā kā domājis varbūt nodarboties ar saimniecisko darbību, bet tad es sapratu, ka man nav laika un es esmu tiešām te aizņemts". Tāpēc gan zemi, gan uzņēmumu K.Kavacs pārdeva.
Tiesa, vairāki fakti gan liecina, ka viņš no šī biznesa aizgājis tikai formāli. Pirmkārt, zemes gabalu 2006.gada novembrī K.Kavacs pārdeva tolaik 19 gadu jaunajam māsas dēlam Viktoram Tjarvem. Puisis mēnesi pirms tam bija nodibinājis uzņēmumu Visbijas 45. Šai firmai 2007.gada maijā K.Kavacs pārdeva arī savu uzņēmumu Mežaparka nams. "Ziniet, es 19 gados arī jau paņēmu pirmo kredītu," K.Kavacs nemaz nav izbrīnījies, ka māsasdēls šim pirkumam paņēmis Parex bankā 4 miljonus latu lielu kredītu.
Otrkārt, SIA Mežaparka nams vienīgā valdes locekle joprojām ir Kavaca sieva Ārija Mūsiņa-Kavaca.
Treškārt, pērn abi uzņēmumi pilnvarojuši veikt visas nepieciešamās darbības komercreģistrā juristu Zigurdu Rasu. Viņš kopš 2003.gada strādā Rīgas domes finanšu departamentā un tolaik, tāpat kā pašlaik, ir K.Kavaca konsultants tiesību jautājumos. Z.Rasa Dienai apstiprina, ka bijis pilnvarots, taču sīki par firmām neko nezinot. Jautāts, vai tas bijis K.Kavaca uzdevumā, viņš atbild — jā.
K.Kavacs gan noliedz, ka būtu iesaistījies projektos, ko realizē viņa ģimenes locekļi: "Es neņemu tur aktīvu dalību, jo man tiešām nav laika un iespēju." Tomēr "nenoliedzu, ka kontaktējos un labprāt palīdzu ar kādu padomu, būtu nenormāli, ja es to nedarītu".
Uz domi aicināja Bojārs
K.Kavacs dzimis un uzaudzis Rīgā. Viņš palielās, ka viņam ir trīs augstākās izglītības: "Ziniet, kad tā ir? Ja vectēvam, tēvam un man ir augstākā izglītība." Vectēvs studējis elektrotehniku, tēvs — finanses, K.Kavacs gājis tēva pēdās un skolojies Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Pirmā darbavieta K.Kavacam bija a/s HMS. Tad viņš kļuva par Valsts informācijas tīklu aģentūras valdes locekli un komercdepartamenta vadītāju. Vēlāk viņš kļuva par valdes priekšsēdētāju SIA Konsultāciju birojs, kur K.Kavacam joprojām pieder daļas. Viņš arī tālākā nākotnē redzot iespēju atgriezties šajā uzņēmumā un sniegt konsultācijas finanšu jautājumos.
Uz Rīgas domi strādāt K.Kavacu 2001.gadā uzaicināja toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs (toreiz — LSDSP, tagad — LPP/LC), ar kuru viņš jau bijis pazīstams. "Kavaca kungs īstenībā milzīgu darbu paveica," saka G.Bojārs, norādot, ka Rīgā "finanšu departaments strādā kā pulkstenis". Piemēram, K.Kavaca vadībā veikta visu kredītportfeļu pārfinansēšana. "Tas ir neredzamais darbs, ko viņš veica," saka G.Bojārs. Pirms finanšu departamenta K.Kavacs izveidoja un divus gadus vadīja audita un revīzijas pārvaldi.
Vēl pie lielākiem K.Kavaca darbiem jāmin Dienvidu tilta finansēšanas modelis, ar kuru viņš pats lepojas, jo izdevies iegūt mazu kredītprocenta likmi. "Kas ir tik labs? 0,7% gadā. Tas ir tīrais pluss, ko iegūst katrs rīdzinieks, jo kreditēšanās likme ir 6,43% gadā," skaidro K.Kavacs. Dienvidu tilts gan jau nodēvēts par zelta tiltu, un vairākkārt skanējuši pārmetumi, kāpēc tā celšana bija jāfinansē ar kredītā paņemtu naudu, kas, piemēram, pirmās kārtas izmaksas no 137,4 miljoniem sadārdzina līdz 257,6 miljoniem latu. K.Kavacs gan norāda, ka "lielu vai vidēju infrastruktūras būvi būvēt uz iekrātiem līdzekļiem var tikai ļoti bagātas sabiedrības, varbūt to var kādā Šveices bagātā kantonā".