Būs vajadzīga alternatīva
Saskaņā ar Vides ministrijas Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2006.-2012.gadam apmēram 40% no savāktajiem sadzīves atkritumiem Latvijā tiek apglabāti poligonā Getliņos. Tur ved ne tikai no Rīgas, bet arī Rīgas rajona. To, ka pēc jaunās sistēmas ieviešanas atkritumu plūsma varētu palielināties, iepriekš apstiprinājuši paši domes pārstāvji. Tas nozīmē, ja atkritumu reforma izdosies, tā veicinās Getliņu ātrāku piepildīšanos, tātad arī pamatotu vajadzību pēc jauna to noglabāšanas veida. Iespējams, tieši dedzinātava tiks piedāvāta kā alternatīva jauna poligona izveidošanai.
Maksās par daudzumu
Par to, ka Rīgā, iespējams, taps tieši dedzinātava, pēc nozares speciālistu domām, liecinot domes jaunajos saistošajos noteikumos paredzētais, ka operatoriem pašvaldība maksās pēc Getliņos ievestā daudzuma. Tas raisa bažas, ka atkritumi netiks šķiroti, jo operatori būs ieinteresēti pilnīgi visu vest uz Getliņiem un iegūt lielāku peļņu. "Ja kāds vēlas atkritumu dedzināšanas biznesu, tad viņam tas ir dzīvības un nāves jautājums dabūt visus atkritumus (arī tos, ko vajadzētu šķirot pilsētā iedzīvotājiem uz vietas) uz Getliņiem. Maksa par tajā ievesto ir galvenais instruments, lai novērstu šķirošanu Rīgā, līdz ar to dabūtu daudzmaz pieņemamu atkritumu sastāvu, ko varētu mēģināt dedzināt," stāsta kāds atkritumu sfēras pārzinātājs.
Dedzinātavai atkritumu sastāvs esot ļoti būtisks, jo atkritumi ar augstu siltumspēju, tas ir, papīrs, kartons, plastmasa, degot rada elektroenerģiju, ko pēc tam var pārdot. Taču šīs drazas ir tās, ko no iedzīvotājiem, kas tos dalīti šķiros, operatori var savākt un pārdot kā preci otrreizējai pārstrādei. Uz to, lai atkritumus pēc iespējas vairāk dalīti vāktu iedzīvotāji un pēc tam tos pārstrādātu otrreizējai izmantošanai, tiecas visā Eiropā, apstiprina Zaļais punkts un Zaļā josta.
Šķirot nemudinās
To, ka Rīgā uz aktīvu dalīto atkritumu vākšanu iedzīvotājus gan nemudinās, var spriest pēc atbildīgo amatpersonu izteikumiem. Rīgas vicemērs Jānis Dinēvičs (LSDSP) teic, ka šķirot varētu Getliņos kopīgā šķirošanas rūpnīcā. Ideju atbalsta arī SIA Getliņi-Eko ģenerāldirektors Imants Stirāns (LSDSP), uzsverot, ka "loģiskāk taču vest visu centralizēti šķirot".
Atkritumu apsaimniekošanas profesionāļi gan apgalvo, ka šādi atšķiroti atkritumi, kas bijuši sagāzti vienā katlā ar mitrajām drazām, vairs nav prece, ko pārdot otrreizējās pārstrādes rūpnīcām. Šādi šķirotus atkritumus var tikai dedzināt, nošķirojot pūstošos, metālu u.c. Līdz ar to arī viena centralizēta šķirošanas rūpnīca vēlreiz noved pie idejas par drazu dedzināšanu.
Noteiks tarifu
Pēc nozares pārstāvju vārdiem, dedzinātavas ierīkošana rīdziniekiem paaugstinās atkritumu savākšanas tarifus. Dedzinot atkritumus, rodas enerģija - elektro un siltumenerģija. Problēma ir ar radušos siltumu, jo tas jārealizē turpat pie dedzinātavas. Eiropas valstīs, kurās ir dedzinātavas, to risinot, novadot siltumu blakus esošā ūdenī tilpē. Getliņiem līdzās tādas nav. Tātad iespējamais risinājums būtu milzīgas ūdensvannas. To apsaimniekošana gan būtu ļoti dārga, taču, jo dārgāk ir dedzinātavu apsaimniekot, jo lielāks rīdziniekiem kļūst tarifs un jo vairāk pašvaldībai tai jāmaksā par aizvesto atkritumu daudzumu, līdz ar to dedzinātavai lielāka peļņa. Ņemot vērā, ka Getliņi saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs vienīgā vieta, kur Rīgas operatori drīkstēs nobēdzināt savāktos sadzīves atkritumus, dedzinātava kļūtu par dabisko monopolu, kas noteiktu tarifu visā galvaspilsētā. Tieši tur arī slēpjoties dedzinātavas bizness.
Pārdot elektrību
Otrs peļņas gūšanas moments dedzinātavā ir saražotās elektroenerģijas pārdošana. I.Stirāns pats Dienai iezīmē vīziju, ka no dedzinātavas iegūto elektroenerģiju varētu pārdot Latvenergo un radušos pelnus no atkritumu dedzināšanas savukārt izmantot būvniecības materiālu ražošanā: "Būtu noslēgts cikls."
Neoficiāli tiek runāts, ka dedzinātava tiek gatavota pārdošanai starptautiskajam enerģētikas pakalpojumu sniedzējam Dalkia, kas vēlējās privatizēt a/s Rīgas siltums. Dalkia pārstāvis Latvijā Guntis Kokorevičs to noliedz, sakot, ka pirmo reizi dzird par atkritumu dedzinātavu. Viņš gan apstiprina, ka Dalkia Rīgā ir ilgtermiņa intereses, un atklāj, ka "tuvākajā laikā par mums dzirdēsiet". Taču "mūs neinteresē politiski pasākumi", saka G.Kokarēvičs, paskaidrojot, ka ar pašvaldību neielaidīsies darījumos, atgādinot Dalkia neveiksmīgo Rīgas siltuma privatizācijas mēģinājumu, kas esot bijis politisks, nevis ekonomisks process. "Ja tas būtu privāts darījums, tad - jā. Mums ir daudz naudas."
Jāatzīmē, ka šovasar aģentūrai BNS J.Dinēvičs stāstījis par savu ideju, ka nākotnē pašvaldības uzņēmumi un iestādes elektroenerģiju varētu iepirkt centralizēti, tā kļūstot par vienu no lielākajiem elektroenerģijas pircējiem Latvijā.