Izmaiņas RD koalīcijā var atsaukties arī uz valdības stabilitāti

Ko gan nozīme valdības nestabilitāte? Samainīsies ministri vietām un turpinās iesākto valsts sadali savā labā.

Ar steigu jāceļ jauns Rīgas Domes nams ar daudz garākiem gaiteņiem un plašākiem vestibiliem, kur izkārt visu mēru portretus. Ja katrā periodā pēc pašvaldību vēlēšanām trīs reizes un vairāk mainīsies mēra krēslu pasildīt gribošie, iegūs māksla un lielākā jaunlaiku parādes portretu galerija būs Rātsnamā. Nav slikti. Būs darbs māksliniekiem. Sliktāk ir tas, ka partijas pie Rīgas pašvaldības siles uzvedas kā rukši, grūstoties un kviecot. Nav šaubu, ka viņiem liekas, ka šī ir pilnākā un visvieglāk izēdamā sile. Pat pilnāka un vieglāk apgūstama kā Saeimas apstiprinātais gada budžets un ES fondi, par kuru apgūšanas kvalitāti pat TP ierindas biedrs A.Šķēle bija labi informēts, minot, ka 36 % naudas aiziet "naudas apkalpošanā" - respektīvi - tiek iztērēta projektu apkalpošanā, bet nozarei atliek vien 64 %. Taisnība Kalvītim - muļķu zemē politiķiem - trekni gadi. Vislielākais joks, kas mulsina visus partijniekus, kuri patlaban vāc parakstus J. Birka atstādināšanai, ir tas, ka viņiem ir grūti izdomāt ticamu motivāciju, ar kādu esošo mēru pastumt malā, lai rindiņā nosēdinātu nākamo "savējo" kandidātu un izdomātu - kāds būs nākamā mēra bonuss: vai viņ'būs "celtnieks", vai mācītājs, vai plaša profila tautu draudzības speciālists. Simpātiskākais moments, ar ko paliks atmiņā J. Birka darbības periods - neviens nevarēs viņam pārmest turēšanos pie krēsla par katru cenu, nedz arī personisko interešu motivētu nostalģiju pēc šīs vietiņas, pēc kuras tā tiecas visi pārējie. Ja indivīdā ir vēl arī citas vērtības, kas viņu atšķir no tā dēvētajiem politiķiem, tad ar tām viņš spēs pastāvēt gan kā cilvēks ar savu pašvērtību, gan kā jebkuras savas izraudzītās nozares speciālists un viņam nenāksies nožēlot savu nošķirtību no pašvaldību vai valsts budžeta kā "barības vada". Elementārs piemērs - Andri Grūtupu baro viņa arods un viņš ir identificējams ar to. Vai Edmundu Krastiņu un Vilni Štramu kāds uztver kā nozares speciālistus, vai par viņu specialitāti bija kļuvuši duļķainie politiskā dīķa ūdeņi. Hroniskos deputātus, kuri jau kopš 1991. gada stabili atsēž savas dienas Saeimas vai pašvaldības sēdekļos neviens vairs neasociē ar nozari, no kuras tie ir nākuši, bet gan tikai ar komisiju, komiteju un sēžu balsošanas mašīnu, par kuras vadīšanas prasmi daudzi ir tādās domās, ka dara to profesionāli. Bet - kur gan profesionālisms, ja krīze seko krīzei, skandāls - skandālam. Tātad - vāji amatieri, bet ar nekritisku sevis un situācijas vērtējumu. Vai nākamais pie Rīgas Domes siles būs "profesionāls zvejotājs", vai tikai amatieris - iesācējs, kam nāksies dalīies lomā ar visiem gadījuma partneriem, ,kuri, savu loma daļu gaidot, par viņu būs nobalsojuši - laiks rādīs. Bet - kā gribas redzēt vadošā amatā PERSONĪBU, tikai, diemžēl, pastāvošā sistēma to vismazāk piedāvā. Nav jau arī, ko piedāvāt.