Taču nu situācija nobriedusi tiktāl, ka par šī objekta likteni sākusi uztraukties arī Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kas otrdien apskatīja cietokšņa teritoriju. Iespējams, ka jau šā gada nogalē PA beidzot lauzīs nomas līgumu ar apsaimniekotāju. Gaišu nākotni neredz
"Gaišu nākotni šim objektam neredzu," saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Viņš teic, ka VKPAI jau vairākkārt izteicis aizrādījumus cietokšņa apsaimniekotājiem SIA Aumeistaru muiža par pieminekļa kritisko stāvokli. Pārmetumi izskan arī no Bolderājas vides aizsardzības kluba puses. Tā pārstāve Sandra Jakušonoka saka: "Pēc vasaras arheoloģiskajiem darbiem esam secinājuši, ka sadarbība ar objekta apsaimniekotāju ir neiespējama. Viņiem nav tādu līdzekļu, lai atjaunotu objektu. Mūsu lūgums Saeimas deputātiem ir beigt izlikties, ka objekts nav valstij nozīmīgs un mainīt apsaimniekošanas formu." PA valdes loceklis Mihails Pietkevičs teic, ka PA līdz šim jau izskanējis ierosinājums pārtraukt sadarbību ar Aumeisteru muižu un patlaban pastāv liela iespēja, ka gada beigās, kad beidzas līguma termiņš, varētu tikt uzsākta tiesvedību par nomas līguma laušanu.
SIA Aumeistaru muiža vadītāja Baiba Rozenberga pārmetumus noraida. Viņa
teic, ka ir veikta arheoloģiskā un grunts izpēte, fotofiksācija,
izpētītas metodes, kā pareizi mūrēt un apstrādāt vēstures liecības.
Tiesa, par viņas sākotnējo ieceri pārvērst šo teritoriju par ģimenes
kultūras un atpūtas objektu nekas neliecina. Uz Saeimas Izglītības,
kultūras un zinātnes komisijas locekļa Dzintara Ābiķa jautājumu, pēc
cik ilga laika B.Rozenberga plāno pabeigt objekta restaurāciju un
labiekārtošanu, viņa atbild, ka tas var aizņemt pat 15 līdz 20 gadus.
Kā rokās nodot
Arheologs Aldis Pravornis uzskata, ka vēsturiskais objekts apsaimniekotājas neizdarības dēļ "aiziet bojā". Viņš ir pārliecināts, ka vēstures liecību saglabāšanai nav nepieciešami ievērojami līdzekļi: "Lai pasargātu pulvertorni, vajag minimālus līdzekļus. Augšā, kur atrodas ūdens tvertne, pietiktu uzklāt plēvi. Tagad tur ir caurums un no mitruma sapūst griesti, sienas, kāpnes." S.Jakušonoka uzsver, ka labākais risinājums būtu torni paturēt valsts īpašumā un nenodot privātās rokās. Pagaidām Saeimas deputātiem vēl nav vienota risinājuma, kā rokās objekts būtu nododams. Pašlaik tiek pieļauts, ka cietoksni vajadzētu apsaimniekot Kultūras ministrijai vai Rīgas domei.