Kristovskis skaidro, ka Rīgā ir 11 šādi parki. NĪN par ēkām un zemi vidēji sastāda 20-30% no Rīgas teritorijā esošo TIP kopējām saimnieciskām izmaksām. Lai noturētu nomniekus – dažādus ražojošus uzņēmumus, TIP 2009.gadā nācās samazināt nomas cenas par 30-60%. Jaunā NĪN ieviešana no 2010.gada rada papildus izmaksas aptuveni 10% apjomā. Šādā situācijā Rīgā esošo TIP konkurētspēja ievērojami samazinājusies. Izsīkst iespējas atbalstīt, kreditēt Rīgas TIP izvietotos, maksātspējas grūtībās nonākušos mazos un vidējos uzņēmumus.
Ja RD piešķirtu vismaz 100 000 latu NĪN samazināšanai Rīgas TIP, pirmo reizi tiktu parādīta izpratne un griba mērķtiecīgi un strukturēti stimulēt tautsaimniecības un ražošanas attīstību Rīgā, uzskata Kristovskis.
Savukārt attiecībā uz priekšlikumu finansēt Latvijas Tehnoloģisko centru 75 000 latu apjomā, Kristovskis norāda, ka viens no tā dibinātājiem ir Rīgas Dome, kas diemžēl nesniedz nekādu finansiālu nodrošinājumu LTC. Viņš uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt LTC darbību tehnoloģiskās inkubēšanas jomā, kas sekmē radīto izstrādājumu pārdošanu pasaules tirgos. LTC infrastruktūras un personāla pieredze, tā starptautiskie sakari dotu iespēju ik gadu nodrošināt zinātnes un tehnoloģisko progresu, radīt 10-15 jaunus tehnoloģiski orientētus uzņēmumus ar 150-200 darba vietām.
Kristovskis norāda, 2009.gadā T-IP par NĪN zemei un ēkām samaksājuši aptuveni 185 000 latu. Ir tikai viens izņēmums – SIA „Vega Stividors”, kas atrodas Rīgas brīvostas teritorijā, kuram jau agrāk ir piešķirts 80% NĪN atvieglojums.
„Pilsoniskās savienības” programmā īpaša uzmanība tiek pievērsta tautsaimniecības un ekonomiskās attīstības stimulēšanas pasākumiem. Konkurētspēja, jaunrade, zinātne, tehnoloģijas, uzņēmīgums, administratīvo izdevumu samazināšana, mārketings ir PS programmas atslēgvārdi, akcentējot valsts un pašvaldības līdzdalības nepieciešamību Latvijas un Rīgas tautsaimniecības un ražošanas stimulēšanā.
Nodokļu sistēmas prasmīga pielietošana, veicinātu patēriņa ekonomikas pārveidi radošā ekonomikā un mazinātu Latvijas cilvēkresursu aizplūšanu, veicinātu augstāku nodarbinātību, valsts budžeta ieņēmumus no Iedzīvotāju ienākumu un pievienotās vērtības nodokļiem.