Kurš maksās par caurumu?

Jūrmalas iedzīvotāja Inta Demidova ar izmisumu sejā Dienai rāda pienākušos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Pensionāre ir neizpratnē, kādēļ viņai jāsedz karstā ūdens zudumi, kas galvenokārt rodas uzsildīšanas procesā — tie iekļauti ikmēneša mainīgajos maksājumos, kas sadalīts proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam. Piemēram, aprīlī šis lielums veidojis Ls 2,14 par kubikmetru — savukārt ziemā, pieskaitot rēķinā norādīto cirkulāciju, kā arī tarifa pastāvīgo daļu, I.Demidovai gadījies maksāt līdz pat pieciem latiem par kubikmetru. Viņa uzskata, ka zudumi jāapmaksā kaimiņiem, kuriem nav vēlēšanās dzīvoklī ierīkot skaitītājus. Savukārt nama apsaimniekotājs pauž, ka vienošanās jāpanāk iedzīvotājiem pašiem, un reālu risinājumu problēmai nesaskata.

Lai arī I.Demidovas dzīvoklī mērierīces ierīkotas jau sen, trešdaļa daudzdzīvokļu nama iemītnieku viņas piemēram sekot negrasās. "Piemēram, kaimiņiene uz trijām dienām aizbrauc uz Rīgu un pa šo laiku attaisa ūdenskrānu — sildās. Daudzos dzīvokļos deklarēts viens, bet dzīvo trīs četri un katru dienu laistās," viņa sūdzas. Iedzīvotāji, kuru dzīvokļī uzstādīti skaitītāji, rakstījuši arī iesniegumu apsaimniekotājam ar atteikšanos segt zudumus — SIA Jūrmalas namsaimnieks ieteicis sasaukt kopsapulci un vienoties par apmaksas kārtību. "Vienoties nesanāk — viņiem tas nav izdevīgi," pauž pensionāre.

Ar līdzīgu problēmu saskārušies daudzi. Diena jau rakstīja, ka Rīgā summa, kas izveidojusies no starpības starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un dzīvokļos fiksēto ūdens patēriņu, nereti sasniedz pat 50 procentu no dzīvokļa skaitītāja uzrādītā ūdens daudzuma. Iepriekš to sedza pašvaldība, taču pēc šābrīža noteikumiem, ja zudumi nepārsniedz 20 procentu, tie jāsedz iedzīvotājiem pašiem proporcionāli ūdens patēriņam dzīvokļos. Ja nesakritība ir lielāka — arī jāmaksā, taču dzīvokļu īpašniekiem jāvēršas pie nama apsaimniekotāja. Lai arī tā pienākums ir izpētīt situāciju un veikt pasākumus starpības samazināšanai, realitātē situācija bieži vien ir apgrūtināta.

"Jūrmalā ir citādi — par aukstā ūdens zudumiem maksā tikai tie, kuriem nav skaitītāju," skaidro SIA Jūrmalas namsaimnieks pārvaldnieks Gints Vilks. Ar karsto gan rodas problēmas — zudumu lielums atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, attiecības starp ūdens uzsildīšanas sistēmā patērētā siltuma daudzuma un patērētā ūdens daudzuma, zudumiem ēkas iekšējos siltumtīklos, skaitītāju rādījumu precizitātes. "Tā ir lielo pilsētu problēma — iedzīvotāji nevar panākt vienošanos, bet mēs neko citu darīt nevaram," stāsta G.Vilks. Vajadzētu visiem ierīkot skaitītājus, saslēgtus kopējā tīklā. Tiesa, līdzekļi tam nav paredzēti.

Lai risinātu problēmu, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi noteikumu projektu, to plānots iesniegts valsts sekretāru sanāksmei. Pirms tam vēl jāizšķiras par vienu variantu ūdens maksājumu starpības segšanai — iekļaut šo starpību tarifā vai sadalīt starp dzīvokļu īpašniekiem. Kā stāsta EM Mājokļu politikas departamenta pārstāvis Mārtiņš Auders, atbildīgo amatpersonu un Pašvaldību savienības pārstāvju tikšanās gaidāma drīzumā — tad arī tikšot pārrunāti visi iespējamie jautājumi.