Lielās atsaucības dēļ pārtauc pieteikšanos Rīgas maratonam

Līdz trešdienas pusdienlaikam bija pieteikušies 4 400 dalībnieku, bet tiem klāt varētu nākt vēl divi simti, prognozē organizatori. Pērn visās trijās maratona distancēs kopā finišēja 1027 skrējēji (pieteicās 1300), bet vēl iepriekšējos divos gados aptuveni tikpat - finišēja tūkstotis skrējēju. Šogad piedzīvots krass maratona popularitātes pieaugums, ko organizatori izskaidro ar plašām mārketinga un maratona reklamēšanas pasākumiem. Lēmums pārtraukt reģistrāciju priekšlaicīgi pieņemts, lai skrējiena rīkošanas vietā neveidotos nekontrolējams cilvēku pūlis, stāsta E.Juhņēviča. Reģistrācija pārtraukta arī tāpēc, lai visus skrējējus varētu nodrošināt ar čipiem, kas mērīs katra dalībnieka skrējienā pavadīto laiku. Organizatori vēlas, lai viss atbilst pasaules maratonskrējiena standartiem – četros punktos skrējiena laikā būs pieejami dzērieni, notiks apbalvošanas ceremonijas un katrs dalībnieks tiks nodrošināts ar jau iepriekš minēto čipu. Organizatoru mērķis bija panākt, lai maratonā skrietu vismaz 3 500 cilvēku, bet tik liela atsaucība nebija gaidīta.Maratons notiks trīs distancēs – klasiskajā maratona distancē (42,195 km), pusmaratona distancē un mini-maratona distancē (5,360 km). Lielākā daļa izvēlējušies mini-distanci. 500 dalībnieku pieteikušies skriet klasisko maratona distanci, puse no tiem ārzemnieki. Pusmaratonu skries tūkstotis dalībnieku, bet pārējie mazāko maratona distanci.Līdzdalību skrējienā apstiprinājuši arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp LNT rīta raidījuma “900 sekundes” vadītāja Kristīne Garklāva. Viņa Dienai stāstīja, ka piedalīties maratonā piekritusi, jo tas esot forši. “Maratons veicina veselīgu dzīvesveidu, tajā dienā uz ielām būs daudz mazāk mašīnu, jo arī automašīnu vadītāji skries maratonu. Tā būs jauka, priecīga diena, turklāt varēs pavadīt laiku svaigā gaisā,” stāsta ziņu raidījumu vadītāja.Sporta treneris Aleksandrs Prokopčuks, kurš ir Latvijas slavenākās maratonskrējējas Jeļenas Prokopčukas treneris un arī dzīvesbiedrs, Dienai pauda pārliecību, ka mini-maratonu, kas ir 5,360 km, var noskriet ikviens, jo, ja neesot spēka paskriet, varot arī soļot. “Maratonā nevajadzētu piedalīties, ja ir problēmas ar kājām vai arī, ja ir temperatūra. Jebkuram veselam cilvēkam jābūt pa spēkam pārvarēt piecus kilometrus,” sacīja A.Prokopčuks.Treneris skaidro, ka nozīmīga šādos skrējienos ir iepriekšēja sagatavošanās. Maratona un pusmaratonā skrējēji lielākoties ir profesionāļi, bet arī mini-maratona dalībniekiem A.Prokopčuks iesaka laicīgi sākt gatavoties, jo tā varot panākt labāku efektu. Taču viņš neiesaka treniņus sākt dažas dienas pirms maratona. “Tad rezultāts būs vēl sliktāks,” norāda treneris.Rīgas maratonam rezervētais laiks ir sešas stundas.Sīkāku informāciju par maratona maršrutu, kura laikā gaidāmi arī satiksmes ierobežojumi var uzzināt Rīgas maratona mājas lapā