Mangaļsalā liedagu noklājušas beigtas reņģes

Dažus desmitus metru garumā gar jūras krastu pie Mangaļsalas mola paveras neparasts skats — plašā un diezgan biezā klājumā izskalotas reņģes. Par tām Dienai ziņoja rīdzinieks Oskars Ludvigs, kurš zivis ieraudzīja ceturtdien ap pulksten sešiem rītā. "Protams, biju nedaudz izbrīnīts par tādu zivju daudzumu krastā. Kaijas metās tām virsū, nēsāja pa visu krastu," viņš atceras. Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes (JIŪP) inspektori ceturtdienas pēcpusdienā devās apsekot jūras krastu un paņemt zivju paraugus, lai noskaidrotu to bojāejas iemeslu. Pēc viņu vērtējuma, krastā esot ap 500 kilogramiem reņģu.

"Inspektori stāstīja, ka zivis jau bijušas iepuvušas, kas nozīmē, ka tās krastā atradušās vismaz dažas dienas," stāsta JIŪP direktora vietnieks Fēlikss Klagišs. Pagaidām nav zināmi iemesli, kā krastā nonākušas reņģes, taču tie varētu būt vairāki. Atbildi uz pieņēmumu, ka zivis gājušas bojā no ķīmiska piesārņojuma, sniegs laboratorijas analīžu rezultāti. Tiesa, vēl nesen JIŪP esot pārbaudījusi piesārņojuma līmeni, un tāds neesot konstatēts. F.Klagišs arī norāda, ka inspektori apsekojuši krastu un citviet izskalotas zivis neesot atraduši.

Pēc F.Klagiša domām, iespējamākā versija varētu būt, ka zivis krastā izskalotas, jo zvejnieki tās palaiduši no zvejas rīkiem vai arī zivis no tiem izkļuvušas tehniskas kļūmes dēļ. "Turpat netālu zvejnieki zvejo ar zvejas kuģiem, kā ar piekrastes zvejas rīkiem. Vai nu zivis gājušas bojā stāvvados vai arī zvejnieku rīcības rezultātā," pieļauj F.Klagišs. Ja zivis gājušas bojā saimnieciskas darbības rezultātā, saskaņā ar valdības noteikumiem vainīgajam ir jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi. "Taču par to pāragri runāt, vispirms jānoskaidro iemesli, kā zivis te nonākušas," saka F.Klagišs. Vēl viena versija varētu būt, ka zivis bojā gājušas no kādas slimības, taču par to skaidru atbildi dos laboratorijas analīžu rezultāti.