Pašvaldība ministrijas lūgumu izpildīt nesteigsies, jo "nav saprotama viņu argumentācija," _Dienai _sacīja Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Zaļūksnis. Izprotama nav arī ministrijas kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu. "Ja būtu gribējuši atcelt, tad būtu to izdarījuši četru nedēļu laikā pēc pieņemšanas, nevis tagad, ka noteikumi stājušies spēkā,” saka Dz.Zaļūksnis. Tad, kad no RAPLM tiks saņemta oficiāla vēstule, tā tiks nodota izvērtēšanai domes juristiem, tikai tad tiks pieņemts lēmums par noteikumu turpmāko nākotni. Līdz tam brīdim kuģošana joprojām ir atļauta.Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna (TP) preses sekretāre Dace Kārkliņa informē, ka RAPLM, iepazīstoties ar domes saistošajiem noteikumiem, ir atteikusi to reģistrāciju. Tas tādēļ, ka domes saistošie noteikumi būtībā regulē kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā, kā arī paredz prasības, kādām jāatbilst kuģošanas līdzekļa gabarītiem, lai tas drīkstētu pārvietoties pilsētas kanālā. Taču visu kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību valsts iekšējos ūdeņos, kā arī ūdens satiksmes un drošības noteikumus nosaka Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar valdības noteikumiem pašvaldībai ir paredzētas tiesības noteikt tikai vietas, kurās kuģošanas līdzekļu vadītājiem ir aizliegts vadīt kuģošanas līdzekli, bet ne regulēt citus jautājumus. Pēc RAPLM ieskatiem risinājums šajā situācijā būtu pilsētas kanālu aprīkot ar attiecīgām aizlieguma zīmēm, kas nosaka noteiktus ūdens satiksmes ierobežojumus, vai brīdinājuma zīmēm, kas brīdina vadītājus par ūdens satiksmes īpatnībām un nosaka ūdens satiksmes režīmu šajā kanālā. Šādus pasākumus ministrija pašvaldībai ierosina veikt, konsultējoties ar Jūras administrācijas speciālistiem. RAPLM uzskata, ka tādējādi arī mērķis nodrošināt pilsētas kanāla aizsardzību tiktu panākts ar vienkāršākiem un efektīvākiem līdzekļiem.
Diena jau vēstīja, ka maijā pieņemtie noteikumi par kuģošanu pilsētas kanālā izsaukuši daudz diskusiju un radīja konfliktu starp pašvaldību, daļu kuģotāju un profesionālajām organizācijām. Proti, ar tiem tiek liegta iespēja pa kanālu pārvadāt tūristus Ainim Čaunānam, kurš iegādājies 12 metrus garus kuģus un bija saņēmis atļauju no Jūras administrācijas kuģošanai pret strumi. Savukārt noteikumi paredzēja ierobežot maksimāli pieļaujamo peldlīdzekļa garumu līdz astoņiem metriem, kaut Ministru kabineta noteikumos mazizmēra peldlīdzekļiem tas noteikts līdz 12 metriem. Otrkārt, noteikts kuģošanas virziens kanālā pa straumei, kaut drošāk no kuģošanas prakses laivu ir vadīt pret straumi.
A.Čaunāns protestējot pret šiem ierobežojumiem vērstās RAPLM. D.Kārkliņa informē, ka šis RAPLM nav saistīts ar uzņēmēja sūdzību. A.Čaunāna vēstule vēl tiks izskatīta un viņam tiks atbildēts atbilstoši RAPLM nostājai, saka preses sekretāre.