Kalniņa šodien tika aicināta uz komiteju, lai detalitizētāk paskaidrotu plānotā ūdens tarifa pieauguma iemeslus. Pašreizējais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā ir spēkā kopš 2014.gada 1.jūlija.
Viņa norādīja, ka lietotājiem padotā ūdens apjoms samazinājies par 13%, bet piegādātā - par 8,3%. Ja 2014.gadā klientiem tika piegādāti 43 279 tūkstoši kubikmetru ūdens, tad nākamgad plānots, ka tie būs 37 641 tūkstoši kubikmetru.
Tāpat, saistībā ar kanalizācijas ūdeņu apjoma samazinājumu uzņēmuma ieņēmumi samazināsies par 938 000 tūkstošiem eiro. Uzņēmums jauno tarifu plānu iesniedza 30.oktobrī. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ūdensapgādniekam ir pienākums izstrādāt jaunu tarifu gadījumos, ja vairāk nekā par 10% mainās spēkā esošā tarifa aprēķinam izmantotie ūdenssaimniecības pakalpojumu apjoma rādītāji, kā arī gadījumos, ja vairāk nekā par 10% mainās spēkā esošā tarifa aprēķinā iekļautās izmaksas. Abi šie rādītāji stāsies spēkā 2018.gadā.
Rīgas ūdens lūdzis apstiprināt četrus jaunus tarifu veidus - par ūdens ražošanu, paredzot, ka 2018.gadā tā samaksa būs 0,28 eiro kubikmetrā pašreizējo 0,23 eirocentu vietā, līdz ar ko kopumā par ūdensapgādes pakalpojumu būs jāmaksā 0,86 centi kubikmetrā pašreizējo 0,63 centu vietā.
Tāpat lūdzis apstiprināt notekūdeņu attīrīšanas pakalpojuma maksu 0,35 centu apmērā pašreizējo 0,33 vietā, tādā veidā paceļot kanalizācijas pakalpojuma maksu kopumā no 0,65 centiem kubikmetrā uz 0,77 eiro.
Kalniņa norādīja, ka galvenokārt izmaksas saistītas ar dabas resursu nodokļu un citu nodokļu izmaksu pieaugumu, ūdenssaimniecības pakalpojuma apjomu samazināšanos un ekspluatācijas izmaksu pieaugumu.
Viņa norādīja, ka kopējās dabas resursu un nekustamā īpašuma nodokļu izmaksas 2018.gadā pieaugs par 38,6% salīdzinot ar 2014.gadu.
Nodokļu izmaksu pieaugumu, galvenokārt ietekmēja grozījumi Dabas resursa nodokļa likumā, kas noteica būtiski augstākas dabas resursu nodokļa likmes par ūdens ieguvi, līdz ar ko dabas resursu nodokļa likmes par ūdeņu ieguvi no Daugavas palielinājās par 44,4% un no Baltezera ūdens gūtvēm par 36,7% līdz 42,9%.
Tāpat, salīdzinājumā ar 2014.gadu, būtiski pieaugs ekspluatācijas izmaksas - par 31%.
Ekspluatācijas izmaksu izmaiņas veido pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksu pieaugums, personāla izmaksu pieaugums, reaģentu un materiālu izmaksu pieaugums.
Proti, pamatlīdzekļu uzturēšanas un remontu izmaksu pieaugums veido 44% no 2018.gada tarifa projektā iekļauto ūdenssaimniecības pakalpojumu kopējo izmaksu pieauguma, salīdzinot ar 2014.gada tarifu izmaksām. Daļu no šim izmaksām veido izmaksu pieaugums saistībā ar ceļu seguma atjaunošanas apjomu pieaugumu pēc veiktajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkla remonta darbiem.
Savukārt, personāla izmaksu pieaugums veido 38% no 2018.gada tarifa projektā iekļauto ūdenssaimniecības pakalpojumu kopējo izmaksu pieauguma, salīdzinot ar 2014.gadu.
Personāla izmaksu pieaugumu par 26,7% ietekmēja tādi faktori kā minimālās algas palielinājums par 110 eiro, salīdzinoši ar 2014.gadu, tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksas izmaiņas, kā arī gabaldarba sistēmas ieviešanas ietekme uz personāla izmaksām.
Kalniņa skaidroja, ka kopumā ūdens tarifs pieaugs par 18%. Komitejas deputāti ilgstoši iztaujāja vadītāju par to, kādas alternatīvas uzņēmums izskatījis zaudējumu segšanai bez tarifa celšanas, piemēram - kāpēc nav lūdzis finansējumu domei, un vai tiek domāts par iedzīvotājiem, kam ir zemi ienākumi un kuri, iespējams, nevarēs atļauties segt jaunos izdevumus.
Kalniņa norādīja, ka pašvaldība jau ir ieguldījusi naudu vairāku uzņēmuma projektu realizācijā laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam. "Uzņēmuma ir jāspēj attīstīties tālāk patstāvīgi. Ja mūsu tarifs būtu tik augsts, ka tas neatbilstu ne Latvijas, ne Baltijas pilsētu līmenim - būtu meklēts cits risinājums," norādīja pārstāve skaidrojot, ka pat pēc izmaksu palielināšanas - Rīgā ūdens tarifs joprojām būs viens no zemākajiem Latvijā.
"Mēs tiešām centāmies radīt tarifu balstoties uz reālo ekonomisko situāciju un ekonomiskajiem procesiem sabiedrībā, un šobrīd nav pamata uzskatīt, ka tarifs ir nepamatoti augsts," skaidroja Kalniņa.
Ja Rīgā jaunais ūdensapkalpošanas tarifs sasniegs 1,63 eiro par kubikmetru atzīmi, tad, piemēram, Jūrmalā tas ir 2,61 eiro, Baložos 2,12 eiro, Iecavā 2,28 eiro, Rēzeknē 1,60 un tamlīdzīgi.
Atbilstoši uzņēmuma aplēsēm, mājsaimniecības vidējais ūdens patēriņš mēnesī veido 5,93 kubikmetrus. Pēc tarifu spēkā stāšanās, mājsaimniecības vidējie izdevumi mēnesī par ūdenssaimniecības pakalpojumiem pieaugs par 2,43 eiro.
Rīgas ūdens nodrošina četru veidu ūdens pakalpojumus - ūdens ražošanu un piegādi un notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Kopējais uzņēmuma ūdensvadu tīkla garums ir 1 416 kilometri.
Jau ziņots, ka SIA Rīgas ūdens ir paredzējis no 2018.gada 1.aprīļa pakalpojumu tarifu pieaugumu. Uzņēmums ir plānojis palielināt ūdenssaimniecības tarifu par 36,5% un kanalizācijas tarifu par 18,5%.