Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad Rīgā izveidojās 19 dzīvokļu īpašnieku biedrību, šogad sasniegts rekords — 160 daudzdzīvokļu māju iemītnieku pieņēmuši lēmumu par savas sabiedrības veidošanu. Daļu no viņiem uz šādu lēmumu mudināja dzirdētais par tā saukto namu pārvalžu privatizāciju. Šī ideja gan Rīgas domes deputātu vidū nav guvusi atsaucību un, visticamāk, tiks noraidīta. Taču speciālisti norāda, ka tas neapstādinās māju pārņemšanu iedzīvotāju pārziņā.
Pirmdien 15 pašvaldības namu pārvalžu nodošanu privatizācijai neatbalstīja pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas deputāti. Jūnijā šo priekšlikumu noraidīja arī komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja. Galīgais lēmums gan jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Diena jau rakstīja, ka namu pārvalžu privatizācijas priekšlikumu izstrādāja Rīgas vicemēra Jāņa Dineviča (LSDSP) vadītā darba grupa. Tas paredzēja namu pārvalžu privatizācijā iegūtos aptuveni 25 miljonus latu ieguldīt daudzdzīvokļu māju remontā, naudu atvēlot tikai iedzīvotāju nodibinātajiem kooperatīviem vai biedrībām. Taču tiem, kuri biedrības izveidotu pēc namu pārvalžu privatizācijas, gan būtu trīs gadi jāpaliek pie privatizētāja. Eksperti, kā arī Konkurences padome iepriekš izteica pārmetumu, ka šādi dome pieķēdēs daļu iedzīvotāju vienam uzņēmumam un tas varēs diktēt apsaimniekošanas maksu.
Kā norāda pašvaldības aģentūras Rīgas mājoklis pārstāve Inga Ivanova, dažu māju iedzīvotājus tas gan motivējis, un viņi vērsušies aģentūrā ar vēlmi dibināt sabiedrību, jautājot — kur var dabūt naudu? "Taču vislielākais stimuls ir apsaimniekošanas maksas. Cilvēki saprot, ka par to pašu naudu, ko viņi maksā namu pārvaldei, viņi paši varētu izdarīt vairāk," saka I.Ivanova, prognozējot, ka namu pārvalžu neprivatizēšana šo procesu neapstādinās. Viņa gan atzīst, ka J.Dineviča ideja šo procesu "stipri, stipri paātrinātu". Taču tieši pret tik strauju biedrību veidošanos sākotnēji iebilda eksperti.
"Biju pret namu privatizāciju tāpēc, ka dzīvokļu īpašnieki vēl nesaprot apsaimniekošanas un pārvaldīšanas būtību, un nevar viņus kā kaķēnus iemest iekšā šajā biznesā, lai peld," saka Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes priekšsēdētāja Laimdota Šnīdere.
Otrs viņas iebildums bija par to, ka valstī nemaz nav skaidri definēts, ko sevī ietver apsaimniekošanas pakalpojums. "Šobrīd situācija gan nedaudz uzlabojusies — Ministru kabineta noteikumu projekts definē šo pakalpojumu. Arī dzīvokļu īpašnieku sapratne ir pieaugusi," spriež L.Šnīdere. Tomēr viņa skaidri nepauž, vai būtu labi tagad namu pārvaldes privatizēt.
Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (TB/LNNK) uzskata, ka nē. "Likumā melns uz balta rakstīts, ka līdz tam, kad izveidojas dzīvokļu īpašnieku biedrība, atbildība par mājas apsaimniekošanu gulstas uz pašvaldību," saka I.Gaters, uzsverot, ka gadījumā, ja privāts uzņēmums apsaimniekotu namu pārvalžu pārziņā esošās mājas, būtu risks par pakalpojumu nodrošināšanu iedzīvotājiem. Viņaprāt, privatizēt namu pārvaldes varēs tikai tad, kad lielāko daļu pašvaldības apsaimniekošanā esošo daudzdzīvokļu māju būs pārņēmuši iedzīvotāji. Kopumā Rīgā ir aptuveni pieci tūkstoši šādu namu. Līdz šim rīdzinieki savā pārziņā pārņēmuši vien aptuveni 670 namu. Pašvaldība iecerējusi šo procesu veicināt ar līdzfinansējuma piešķiršanu māju siltināšanai. "Naudu dotu tikai tām mājām, kurās izveidota biedrība," skaidro I.Gaters. Komunālo lietu komiteja jau lēmusi par 800 000 latu atvēlēšanu māju siltināšanas pasākumiem. Par to, vai šī nauda nākamā gada budžeta projektā tiks atvēlēta, gan būs zināms tikai pēc tā pieņemšanas.