Nākotnē ekovati, kas līdz šim Latvijā tika ievesta pamatā no Skandināvijas un Vācijas, iecerēts arī eksportēt, kas būs vēl viens ekonomikas ieguvums. Turklāt jau pāris mēnešus Latvijā ir siltumizolācijai izmantotās vates deficīts, un, pēc būvmateriālu tirgotāju pārstāvju teiktā, neizskatās, ka situācija tuvākajā laikā mainīsies. Tiesa, ekovate Latvijā pagaidām tiek izmantota visai pieticīgi, taču to Vekover rūpnīcas īpašnieki apņēmušies mainīt, ne vien izglītojot sabiedrību, bet arī nodrošinot izdevīgāku piedāvājumu.
Ekovates rūpnīca, kur pārstrādās makulatūru un laikrakstus,
top siltumizolācijas vates deficīta laikā
Raugās uz eksportu
Ideja par ekovates rūpnīcu radās pirms aptuveni trim gadiem, jo trūka makulatūras pārstrādes jaudu, Dienai stāsta Jānis Lapsa, Vekover īpašnieka, izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču apsaimniekošanas SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs. Ideja, proti, rūpnīcas izveide, izmaksāja vairāk nekā vienu miljonu eiro (aptuveni 700 000 latu), no kuriem aptuveni 409 000 latu ir ES struktūrfondu un valsts līdzfinansējums. Plānots, ka rūpnīca, pārstrādājot makulatūru un izlietotos laikrakstus, ko vajadzības gadījumā varēs piegādāt arī no kaimiņiem, gadā ražos 2000 tonnu ekovates, taču ražošanas apjomus ir iespējams kāpināt 2-3 reizes.
A.Ozols uzsver projekta nozīmi laikā, kad strauji pieaug būvniecības apjomi, turklāt uzņēmums laikus domā par eksporta iespējām. Eksportēt ekovati uz Igauniju un Lietuvu, kur jau ir līdzīgas ražotnes, iecerēts drīzumā, savukārt ieiešana pārējās Eiropas tirgū ir grūti prognozējama, atzīst J.Lapsa. Tas, ka ekovate tiek ražota arī pārējās Baltijas valstīs, Vekover nebiedē, jo, pēc J.Lapsas teiktā, Lietuvā un Igaunijā tiek izmantotas vecākas tehnoloģijas.
Rūpnieciskajā pilsētā vēsturiski izglītotāks darbaspēks, labi attīstīta loģistika, pilsēta kā Vidzemes administratīvais centrs, nelielais attālums līdz Rīgai, kā arī lielāka atbalsta intensitāte no ES fondiem kā reģionālam projektam bija apstākļu kopums, kas lika izšķirties par labu Valmierai. Tiesa, rūpnīcā vienā maiņā strādās vien četri cilvēki, jo ražošanu nodrošina elektronika.
Cena būs no svara
Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Žanis Šulcs norāda, ka Latvijā siltumizolācijas materiāli tiek ražoti minimāli, bet jaunā produkta popularitāti, pēc viņa domām, noteiks tā īpašības un cena. Ar importēto ekovati Vekover plāno konkurēt, piedāvājot lētāku produktu, ko nodrošinās nedaudz lētāks darbaspēks, transporta izmaksu neesamība, tehnoloģijas ražīgums. Par identiskiem konkurentiem tirgū J.Lapsa uzskata beramo akmens un stikla vati, savukārt siltumizolācijas materiālus, kas tiek tirgoti sloksnēs, viņš nevērtē kā tiešu konkurentu. Pēc būvmateriālu veikalu tīkla K-Rauta Sortimenta nodaļas koordinatora Ginta Markovska teiktā, Latvijā tiek ievesta Paroc un Isover siltumizolācijas vate, taču jau pāris mēnešus ir vērojams vates deficīts. Turklāt vates trūkst arī citur Eiropā, jo ražotāji to nespēj saražot. Arī viņš kā būtisku faktoru materiāla izvēlē nosauc cenu.
J.Lapsa atzīst, ka ekovate, kas pasaulē tiek izmantota vairāk nekā 60 gadu, Latvijā nav ļoti populāra, iespējams, tādēļ, ka materiāls nav īpaši popularizēts, turklāt tā ieklāšanai nepieciešamā iekārta maksā salīdzinoši dārgi. Stāstot par ekovates ideju, viņš neizslēdz iespēju, ka uzņēmums Latvijā izveidos vēl kādu rūpnīcu, kurā kā izejmateriālu varēs izmantot videi kaitīgās preces, piemēram, riepas.