No Mežaparka uz darbu centrā — ar laivu

Kuģīša Liepāja kapteinim Uldim Ziņģim zināms, ka šogad to nomainīs jauns kuģis, kas atšķirībā no esošajiem spēs iziet Rīgas līcī.

Uzņēmēji maršrutu vienveidību skaidro ar cilvēku nevēlēšanos ceļot vairāk par stundu, kā arī maksāt par to augstu cenu. "Lai garie maršruti būtu rentabli, cenai jābūt pieciem sešiem latiem, bet ne visi to var atļauties," saka kuģīšu Vecrīga, Liepāja un Misisipi īpašnieks Gundars Ūdris, atzīstot, ka vislielākos ienākumus gūst, organizējot banketus.

"Visiem kuģiem darba pietiek," piebilst kuģīša Jelgava direktors, kurš nemin savu vārdu, norādot, ka pašreizējais to skaits ir optimāls. G.Ūdris gan tā nedomā un nākamgad savus trīs esošos kuģus plāno papildināt ar trim jauniem. Tie pēc izmēra būs lielāki un piemēroti iziešanai jūras līcī, kas varētu piesaistīt vairāk interesentu. Līdzīgu kuģi gatavojas iegādāties arī Jelgavas direktors. Viņš saka, ka "tas arī spēs izbraukt līcī, būs ērts un moderns, ar ādas salonu."

Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa Dienai skaidro, ka "plānā noteiktas vietas, kur potenciāli var ierīkot kuģīšu un jahtu piestātnes, ja kādai privātpersonai vai uzņēmumam ir šāda interese."

Tam, ka piestātnes laivām un jahtām vajadzētu attīstīt privātiem investoriem, piekrīt arī J.Zaržeckis, ar piebildi, ka īslaicīgas piestāšanas vietas gan vajadzētu veidot domei.

Pašvaldība ir gatava ieguldīt līdzekļu kuģošanas infrastruktūras sakārtošanā — tās izveidotā darba grupa jau veic pilsētas teritorijā esošo publisko ūdeņu, to skaitā arī peldvietu un pamesto piestātņu stāvokļa apzināšanu, lai šā gada rudenī izstrādātu visu virszemes ūdens objektu ilgtermiņa apsaimniekošanas koncepciju. "Tajā noteiks, kur varēs kuģot un ar kādiem transporta līdzekļiem," saka Rīgas domes vides departamenta direktora vietnieks Uldis Petrēvics.

Neraugoties uz to, ka šā gada pilsētas budžetā finansējums piestātņu klājumu atjaunošanai nav paredzēts, domes satiksmes komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (TB/LNNK) Dienai pieļauj, ka vēl šogad līdzekļus tomēr varētu atrast, piemēram, no pilsētas attīstības fonda un iekšējo rezervju fonda, taču, pirms runāt par konkrētām summām, esot jāapzina labojamās vietas.

Jelgava direktors gan ir skeptisks par iespējām vadāt cilvēkus no Daugavas viena krasta uz otru, jo esot "jāiegulda liela nauda". Savukārt G.Ūdris saka, ka būtu gatavs attīstīt prāmju satiksmi sadarbībā ar domi, proti, tā varētu noteikt zemāku piestātņu nomas maksu vai arī daļēji ieguldīt līdzekļus līnijas uzturēšanā, jo pretējā gadījumā šis pakalpojums pasažieriem pārāk dārgi izmaksās. "Jārēķinās arī, ka ar iebraukšanu piestātnē, pietauvošanos, cilvēku izlaišanu brauciens varētu aizņemt līdz pat stundai," piebilst uzņēmējs.

Lai atdzīvinātu kanālu kā iespējamo satiksmes ceļu, pašvaldībā jau tiek gatavoti grozījumi saistošajos noteikumos, kas ļaus tajā braukt ne tikai ar airu laivām, bet arī motorlaivām ar maksimālo ātrumu 5km/h. Noteikumi arī paredzēs, ka no tirgus līdz Andrejsalai ir vienvirziena kustība, kas, pēc A.Požarnova teiktā, satiksmi padarīs ērtāku un ļaus izvairīties no krastu izskalošanas. Komiteja par šiem grozījumiem varētu lemt jau nākošajā nedēļā.

G.Ūdris ir iepriecināts par šo ieceri, solot apsvērt iespēju biznesu attīstīt arī šajā virzienā. Taču, tā kā "laivu ietilpīgums kanālā ir mazāks, cena par braucienu būtu astoņi līdz desmit lati," viņš prognozē. Jelgavas direktors savukārt interesentus vadāt pa kanālu gan negrasās, skaidrojot, ka sava uzņēmuma attīstību saredz kuģošanā pa jūru.