Padomju gados celtā Rīgas Tehniskās universitātes laboratoriju korpusa ēka Kaļķu un Tirgoņu ielas stūrī, ko nenojauca jaunā Rātsnama celtniecības laikā, tuvākā gada laikā pazudīs no Vecrīgas apbūves. Otrdien Rīgas dome (RD) atbalstīja ēkas privatizāciju ar nosacījumu, ka jaunajam īpašniekam tā jānojauc. Pirmpirkuma tiesības uz īpašumu pieder SIA Citra Kaļķu (CK), kurā apvienojušies nekustamo īpašumu biznesā zināmi cilvēki, un, visticamāk, uzņēmums šīs tiesības izmantos, jo privatizācijas cena — 266,5 tūkstoši latu par 570 m2 lielu zemes gabalu — ir vairākkārt mazāka nekā tirgus cena līdzīgiem īpašumiem Vecrīgā.
"Tur nav vēlmes kādam par labu kaut ko izdarīt," šaubas par to, ka darījums noticis negodīgi, noraida pilsētas īpašumu un privatizācijas lietu komitejas vadītājs Andris Ameriks (LPP/LC), jo pārdošanas cena noteikta pēc valstī pieņemtas formulas.
Cenu nevar apstrīdēt
Kopā ar ēku tiks pārdoti arī zem tās esošie domei piederošie zemes gabali Tirgoņu ielā (267 m2) un Kaļķu ielā (304 m2). "Izejot no tā, kas pēdējā laikā pārdots, šādas zemes Vecrīgā varētu maksāt no 2500 līdz 5000 tūkstošiem eiro kvadrātmetrā," saka kompānijas Balsts komercīpašumu vērtēšanas speciālists Daniels Marheļs, uzsverot, ka pat zemākā tirgus cena ir krietni augstāka par to, cik prasa RD. Kā liecina Dienas aprēķini, par šādu summu pārdodot tikai zemes gabalus vien, pašvaldība iegūtu ap 1,4 miljoniem eiro jeb 900 tūkstošiem latu.
A.Ameriks uzskata, ka "diskutēt jau var daudz", taču pārdošanas cenu — 266 478 latu — atbilstoši Ministru kabineta kārtībai noteica Valsts zemes dienests un RD to nevar apstrīdēt. A.Ameriks aicina ņemt vērā, ka pircējiem obligāti jānojauc vecā ēka, kas varētu izmaksāt 200 — 500 tūkstošus latu. "Tikai tad viņi tiks pie tās zemes," viņš saka, piebilstot, ka ne visi īpašumi zem ēkas pieder CK. "Tur ir zeme deviņiem īpašniekiem, jo tur pirmskara laikā bija vēsturiskā apbūve," stāsta deputāts.
Izsoli rīkot nevarēja
Rīkot izsoli RD neesot varējusi, jo CK kā privatizācijas pieteicējam un vienam no īpašniekiem pienākas pirmpirkuma tiesības. Kā rāda Uzņēmumu reģistra dati, CK lielākais akcionārs ir SIA MODULEX-INVEST, kurā teju visu akciju īpašnieks ir kāda Vācijā reģistrēta firma. Pārējie dalībnieki un amatpersonas ir Latvijas nekustamo īpašumu jomā labi zināmi cilvēki. 40% CK daļu pieder advokātam un Parex banka padomes loceklim Jurim Vanagam, kam ir vērtīgi īpašumi pierobežā. 10% kapitāldaļu īpašnieks ir Voldemārs Sprūžs, kurš savulaik strādājis Valsts nekustamo īpašumu aģentūras valdē un ar toreizējo vadītāju Jāni Motti tika apsūdzēti nelikumīgā dzīvokļu piešķiršanā. Tiesa viņus vēlāk attaisnoja.
CK valdē darbojas arī SIA Moduls—Rīga lielākais īpašnieks un miljonārs Harijs Seratinskis. Jāatgādina, ka Moduls—Rīga savulaik bez maksas izgaismoja RD ēku, nesen uzvarēja pilsētas kanālmalas izgaismošanas konkursā un ir cieši saistīts biznesā ar kādreizējo domnieku Juri Rītiņu. Viņš 90.gadu beigās bijis Rīgas mēra Andra Bērziņa (LPP/LC) vietnieks un arī A.Amerika partijas biedrs.
Jāiegulda 700 000
Sazināties ar attīstītājiem, lai noskaidrotu, kas Kaļķu un Tirgoņu ielas stūrī ieplānots, Dienai piektdien neizdevās. Zināms, ka īpašniekiem pēc ēkas nojaukšanas obligāti būs jāatjauno Mazās Jaunavu ielas turpinājums, kas savulaik atradies tagadējā grausta vietā. Tāpat piecos gados objektā būs jāiegulda vismaz 0,7 miljoni latu.
Pēc attīstības plāna šajā Vecrīgas daļā atļauta intensīva jaukta apbūve ar daudzveidīgām funkcijām — darījumu iestādēm (bankām, viesnīcām, birojiem, gadatirgiem, konferenču un izstāžu zālēm, kā arī tirdzniecības un pakalpojumu objektiem) un dzīvojamajām mājām.