Par to, ka LNO vajadzīga piebūve, kurā atrastos aizskatuve, ģērbtuves, grimētavas, noliktavas, telpas trupām utt., spriež jau vairāk nekā desmit gadu. Arhitekta Jura Gertmaņa biroja 1998.gadā izstrādātais skiču projekts paredz piebūvi veidot pagalma pusē virzienā uz K.Barona ielu un Aspazijas bulvāri.
Piedāvā būvēt torni
Rīgas pilsētas arhitektu birojs pie LNO piebūves projekta pieacinājis M.Botu. Pirmais variants, kuru piedāvā M.Bota, paredz veidot paplašinājumu aiz esošās Operas skatuves, kuru rotējot varētu mainīt četrus dažādus skatuves izskatus. Četru telpu galā būtu tornis, kas būtu augstāks par esošo Operas ēku un kurā būtu tehniskās telpas un ģērbtuves. Pēc šāda principa veidotas piebūves Drēzdenes operā un jaunajā Parīzes operā. Arī otrajā variantā plānotas rotējošas telpas, bet torņa vietā tiek piedāvāti divi 12 metru zemāki paaugstinājumi piebūves abos stūros. Galvenā atšķirība tādējādi būtu fasādē, kas šajā gadījumā plānota vienā līmenī ar esošo ēku. "Otrais variants ir daudz lineārāks un vairāk saplūst ar esošo Operas ēku," uzsvēra pats autors. Tieši šo priekšlikumu kā labāku atzina vairākums kolēģijas arhitektu, arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, sakot, ka "otrais variants ir krietni līdzenāks un pieņemamāks un tajā piebūves siluets ir pakārtots esošajai būvei".
Jasaglabā esošā dominante
Skeptiskāks pret šo ieceri bija Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta profesors Marts Kalms, kurš kolēģijā tika pieaicināts kā neatkarīgais eksperts. Viņš norādīja, ka "būtu nepieciešams, lai pēc iespējas mazāk šī piebūve izskatītos pēc biroju ēkas, bet gan pēc kultūras objekta". Kritisks pret piedāvāto priekšlikumu bija arī arhitektu biroja Sīlis, Zābers, Kļava arhitekts Andis Sīlis: "Pagaidām šī neizstrādātā stadija nerāda, ka tā būs nozīmīga kultūras būve." Arī kolēģijas dalībnieks žurnālists Jānis Domburs un pilsētas arhitekts Jānis Dripe uzsvēra, ka piebūvei "jākļūst par notikumu". J.Dripe norādīja, ka ēkas "apjomam jābūt kā izteiktai pašvērtībai ar nosacījumu, ka vecais apjoms saglabā dominanti". Lai to panāktu, kolēģijas arhitekti M.Botam ieteica pārskatīt piebūves platību, to veidot kā atsevišķu ēku un vairāk vietas atvēlēt zaļajai zonai ap jauno piebūvi.