Jautāts, kādēļ šis jautājums dienaskārtībā ieļauts, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edmunds Krastiņš (TP) atbild, ka lūgumu skatīt nosaukumu maiņu domei izteikusi virkne valsts amatpersonu, kā arī iedzīvotāji. Viņam pašam «grūti prognozēt», kāds lēmums tiks pieņemts, jo deputātu starpā, visticamāk, izraisīsies plašas diskusijas. «Pats es [nosaukumu maiņu] atbalstu,» uzsver E.Krastiņš, pamatojot, ka visām apkārtnes ielām ir piešķirti nozīmīgu 20.gadsimta sākuma Latvijas sabiedrisko un politisko darbinieku vārdi. Savukārt minētos vietvārdu un pilsētvides objektu komisijas pretargumentus E.Krastiņš dēvē par «vāji pamatotiem».
Ja komiteja un domes deputātu vairākums lēmumprojektu atbalstīs Centra rajona izpilddirekcijai būs jāpaziņo iedzīvotājiem par adreses maiņu un jāizvieto jaunas adrešu numerācijas plāksnes 3 mēnešu laikā.
Jau vēstīts, ka Vietvārdu un pilsētvides objektu komisija neatbalsta Basteja bulvāra pārdēvēšanu, lai arī 11 gadus, no 1929.-1940.gadam, tas jau nesis Meierovica vārdu. Komisija uzskata, ka Basteja bulvāra nosaukums esot neatņemama Rīgas vēstures liecība, jo kopā ar Vaļņu ielas nosaukumu pilsētas plānā fiksē visnozīmīgāko brīdi visā Rīgas attīstības vēsturē, kad pilsēta no viduslaiku cietokšņa sāka pārvērsties par mūsdienu lielpilsētu. 20.gadsimtā līdz pat septiņdesmitajiem gadiem šī svarīgā vēstures epizode ne tikai netika izprasta un pienācīgi novērtēta, bet bija pilnīgi izzudusi no sabiedriskās apziņas. Ar to arī izskaidrojama Basteja bulvāra pārdēvēšana Zigfrīda Meeirovica vārdā, pauda komisija.
Savukārt atbalstu pārdēvēšanai izteicis Valsts prezidents Valdis Zatlers un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, kurš savu aicinājumu mēram Jānim Birkam (TB/LNNK) paudis arī rakstiski.
(papildināts ar 2.rindkopu - E.Krastiņa viedokli)