Par pārējo departamenta darbinieku atbildību J.Dinevičs runāja izvairīgi: "Ja būs reorganizācija, tad skatīsimies un atcerēsimies šos notikumus, ja nebūs, tad domāsim."
Viņš arī norādīja, ka projekta skaņošanas procesā dalību ņēma arī viena vides departamenta darbiniece - dabas aizsardzības nodaļas vadītājas p.i Ingrīda Žubure. Viņa līdzdarbojās Valsts meža dienesta (VMD) paspārnē veidotajā komisijā, kas izvērtēja koku ciršanas nepieciešamību un noteica apjomu. Lai arī projektā bijis paredzēts 31 koku saglabāt, komisijas locekļi lēma, ka drīkst izcirst visus 167 meža zemē esošos kokus.
Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš (LZP) skaidro, ka šī darbiniece bija nepieredzējusi, jo darbam šādā komisijā bija deleģēta pirmo reizi. Vaicāts par viņas atbildību, A.Kļaviņš atbild tāpat kā J.Dinevičs: "Skatīsimies, kā turpmāk departaments pastāvēs." Diena jau rakstīja, ka par darbu šajā komisijā disciplinārsods tiks piemērots vienai VMD darbiniecei, savukārt pārējiem diviem VMD speciālistiem, kas bija līdzatbildīgi, tāds nepienāksies, jo viņi jau devušies pensijā.
Jāatgādina arī, ka jau ceturtdien domes apstādījumu saglabāšanas komisija par apstādījumu nopostīšanu nolēma uzlikt 3 038 latu sodu komunālajam departamentam, kas naudu varēs piedzīt no patiesajiem cirtējiem — būvfirmas SPN 2. Tieši celtniekus Rīgas dome uzskata par galvenajiem vaininiekiem, jo tie sāka darbus pirms būvatļaujas saņemšanas, neinformēja par to projekta pasūtītāju, ignorēja atstājamos kokus un izgāja ārpus izcērtamās teritorijas robežām.
"Dabai nodarīts ļoti liels kaitējums, bet kaitējums pašam projektam nav nenovēršams," preses konferencē sacīja pelnu kapsētas arhitekts Laimonis Šmits. Viņš pieļāva, ka Latvijā var atrast 31 skuju koku dižstādus, lai atjaunotu apstādījumus. Pēc A.Kļaviņa aplēsēm tas varētu izmaksāt ap 10 000 latu. J.Dinevičs ir pāliecināts, ka šo summu būs jāpiedzen no būvniekiem, tāpat viņiem būs jāapmaksā visi pārējie zaudējumi.
Kapsētas projekts joprojām atrodas saskaņošanā pilsētas būvvaldē. Komunālā departamenta galvenā speciāliste būvprojektēšanas jautājumos Anita Vītiņa Dienai iepriekš stāstīja, ka, lai darbi nestāvētu uz vietas, departaments pilnvaroja SPN2 saņemt mežniecībā meža zemes ciršanas atļauju, taču nerēķinājās, ka firma sāks darbus pirms būvatļaujas saņemšanas.
Vēl pirms ciršanas SPN2 tika piekodināts, ka neiezīmētie koki ir jāatstāj, saka A.Vītiņa. Taču būvdarbu vadītājs Aigars Ābele stāsta, ka "sarkani punkti bija uzzīmēti uz visiem kokiem", tādēļ visi arī nozāģēti. A.Vītiņa gan iebilst, ka saudzējamajiem kokiem krāsa ar visu mizu bijusi nocirsta nost.
(papildināts viss teksts)