Pīka: septiņi gadi Rīgas domē ir būtiskāki par akadēmisko izglītību

Ko jūs kā jaunā attīstības komitejas vadītāja darīsiet, lai mazinātu korupciju departamentā? Šī ir tā īpatnējā situācija, ka darbu pirms šīs komitejas vadības esmu veikusi ne tikai, esot šīs komitejas locekle, bet vairāk nekā četrus mēnešus esmu strādājusi arī Rīgas domes korupcijas apkarošanas komisijā. Un man ir bijusi iespēja iepazīt šo departamentu, faktiski iziet cauri gan viņu piedāvātajam korupcijas apkarošanas plānam, gan iepazīties ar dokumentiem, problēmām. Tā kā varētu teikt, ka man ir sava vīzija un sava skaidrība par šīm problēmām. Tomēr man arī radies iespaids, ka tās problēmas ir līdzīgas visos departamentos. Attīstības departaments pēdējā laikā varbūt ir vairāk citu ausīs kaut kādu pēdējo notikumu dēļ. Bet nepieciešamība sakārtot dokumentu apriti, iepirkumu procedūras, auditus visos departamentos ir apmēram līdzīga. Kādi attīstības departamenta plānā ir būtiskākie punkti korupcijas risku mazināšanā? Tas ir tas pats, kas visos citos departamentos. Tā ir iepirkumu procedūra, kurai mēs šodien meklējam optimālo risinājumu, jo Rīgas dome ir ļoti liels organisms, un, vēloties centralizēt iepirkumus, rodas ļoti lielas problēmas — kā lai atrod to pareizāko veidu, kā lai izsludina iepirkumu. Pateikšu tādu "rupju" piemēru. Kā lai mēs kultūras departamentā iepērkam pakalpojumu sniegt koncertu publikai un iepērkam tualetes papīrus? Kas ir šie cilvēki, kas var izvērtēt dažādas jomas? Nākamais. Tā ir iekšējā audita sistēma, pašpārbaudes sistēma, kuru noteikti vajadzētu uzlabot. Ir revīzijas komisija, kurai vajadzētu pastiprināti strādāt, tas līdz šim, manuprāt, ir bijis diezgan formāli. Ir ļoti daudz iekšēju resursu dažādu dokumentu apritē. Manuprāt, ievainojamākā, nekontrolējamākā situācija ir ierēdņu kontakti ar cilvēkiem, kuriem tiek sniegti pakalpojumi. Te lietām ir iespējamas dažādas subjektīvas pieejas. Tas ir ļoti garš pasākumu plāns. Vai, jūsuprāt, Edmunda Krastiņa lēmums šajā situācijā atkāpties bija pareizs? Nu, es jums kā noslēpumu varu atklāt, ka savulaik pirms trim gadiem man tika piedāvāts šis amats un es ilgi pretojos. Arī Krastiņa kungs sev zināmu apsvērumu dēļ negribēja šo amatu ieņemt. Bet apstākļi izveidojās tā, ka viņš gandrīz vai bija spiests to darīt, un viņš to izdarīja. Mēs esam atgriezušies pie sākumpunkta, par kuru gan es varu būt tikai pateicīga, jo šie trīs gadi attīstības komitejā man ir devuši pieredzi un savu ieskatu par daudzām lietām. Es līdz pēdējam uzskatu, ka viņa lēmums atkāpties nav pareizs. Edmunds Krastiņš ir ļoti atbilstošs šim amatam, un viņš godprātīgi veicis savu darbu. Domāju, ka daudzi viņa soli tagad uztvers kā padošanos vai vainas atzīšanu. Bet kā vērtējat Krastiņa paveikto? Es Krastiņu kā speciālistu vērtēju ļoti augstu. Domāju, ka jebkurš arhitekts un pilsētas plānotājs — jūs varat paprasīt neatkarīgu viedokli…, bet pat šodien, tiekoties ar attīstības departamenta atbildīgajām personām, risinot nākamos komitejas jautājumus, es viennozīmīgi jutu cieņu pret Krastiņa kungu kā augsta līmeņa speciālistu pilsētas plānošanas jautājumos. Kādēļ jūs piekritāt ieņemt viņa amatu? Nekādas lielas izvēles iespējas man nebija. Attīstības komitejā mēs esam trīs Tautas partijas deputāti. Tas ir vicemērs Ārgalis Andris, kas pēc definīcijas šo darbu nevar darīt, tas ir Edmunds Krastiņš, kurš atkāpās. Sanāk, ka esmu palikusi es. Interneta komentāros kā trūkums, kas varētu jums traucēt vadīt komiteju, tiek minēts tas, ka jums nav augstākās izglītības. Kā jūs uz to raugāties? Nu, protams, nav patīkami šādi pārmetumi, bet nu gribas attīt laiku atpakaļ, kad iestājos Latvijas Universitātē. Tas bija padomju laiks. Bet, ja kāds man prasa, vai es nožēloju, ka šo universitāti nepabeidzu, es atbildu — noteikti nē. Jo tas bija laiks, kad man cits pēc cita piedzima trīs bērni. Un tikai tā sieviete māte, kas talonu un deficītu laikā bija spējīga savus bērnus uzaudzināt, zina, cik daudz laika tas prasīja. Paralēli tam es vēl strādāju. Pa naktīm drukāju kino scenārijus un strādāju igauņu reklāmu firmā kā redaktore, lai materiāli spētu nodrošināt savu ģimeni. Bet, kas attiecas uz augstākās izglītības trūkumu šajā darbā, domāju, ka mani divi sasaukumi jeb septiņi gadi, ko esmu pavadījusi Rīgas domē, diezgan labi pārzinot visu dokumentu apriti un darbu, ir būtiskāki par akadēmisko izglītību. Kas attīstības jomā ir jāpabeidz līdz nākamajām pašvaldības vēlēšanām? Man liekas, ka attīstības departamenta darbs ir bez pārtraukumiem neatkarīgi no tā, ka mainās sasaukumi, mainās politiķi. Jo šis darbs ir plānveidīgs, un nekādi pārtraukumi neeksistē. Būtiskākais patlaban ir attīstības plāna grozījumi. Jūs noteikti atceraties, cik grūti mums nāca pats attīstības plāns. Bet, pat to pieņemot, bija skaidrs, ka šiem grozījumiem jānāk, un es baidos, ka tie izsauks vēl lielāku rezonansi. Jo runas jau būs par stipri konkrētākām lietām, konkrētākiem objektiem. Attīstības departamentam gaidāma arī reorganizācija, paredzēts nodalīt Būvvaldi no paša departamenta. Edmunds Krastiņš savulaik izteicās, ka pēc reorganizācijas varētu lemt par abu iestāžu vadītājiem. Kā, jūsuprāt, vajadzētu risināt vadības jautājumu? Šobrīd to redzu mazāk kā vadības jautājumu. Jūtu, ka reorganizācija atrisinātu daudzus jautājumus, kas varētu skart lēmumu subjektīvu pieņemšanu. Es šādu reorganizāciju uzskatu par ļoti lietderīgu. Jūs gan pieminējāt tikai būvvaldi, bet tā ir arī būvinspekcija, kas tiek atdalīta. Par vadības jautājumu man ir grūti spriest. Šī ir mana pirmā diena amatā, un daudzus departamenta cilvēkus ieraugu un tikai tagad iepazīstu tuvāk. Daudzās lietās nāksies iedziļināties. Tad jūs nevarat pateikt, vai tiks meklēti jauni vadītāji? Esmu gatava uz šo jautājumu atbildēt pēc garāka laika. Vai domājat, ka būtu jārīko konkurss uz šiem amatiem? Konkurss ir tāda optimālā forma, kādā mēs varam uzzināt tābrīža konjunktūru un piedāvājumus un beigu beigās pārbaudīt mūsu speciālistus, cik viņi ir gatavi uzņemties atbildību par vienu vai otru sfēru. Noslēgumā es vēl gribēju pateikt vienu lietu. Tas ir tas, par ko esmu kā deputāte pagaidām nesekmīgi cīnījusies. Bet šobrīd kā attīstības komitejas vadītāja šajā diezgan patukšajā atvaļinājumu laikā es tomēr gribētu sākt tādu diskusiju par park&ride. Es visiem spēkiem cīnos pret šādu nosaukumu mūsu pilsētā. Uzskatu, ka latviešu valoda ir pietiekami bagāta, un man gribētos rosināt diskusiju par to, kā sauks šīs mašīnu novietnes ārpilsētā. Izaicinājums ir panākt, lai park&ride izdzēstu no dokumentiem, kur šis nosaukums jau figurē un kuru normāls cilvēks nesaprot.