Rātsnama remontdarbiem gadā nepieciešami aptuveni 10 000 latu

Taču ne atbildīgās amatpersonas, ne būvnieki rātsnama ēku par brāķi neatzīst. Domes ēku apsaimnieko pašvaldības uzņēmums Rīgas nami. Tā īpašuma attīstības un būvniecības nodaļas vadītājs Aivars Stašāns skaidro, ka remontdarbi bija nepieciešami, jo no tornīša bija atdalījušies vairāki betona gabali un tādēļ tas bija kļuvis bīstams. To, visticamāk, veicinājuši nelabvēlīgi laika apstākļi — stiprs lietus un vējš. Kā skaidro A.Stašāns, remontētājs tika izraudzīts atklātā konkursā, kurā uzvarēja piedāvājums ar zemāko cenu. Šā gada sākumā Rīgas namu izsludinātās cenu aptaujas rezultātu dokumenti liecina, ka līgums ar tornīša remontētājiem SIA Falkors noslēgts par kopējo līgumcenu — Ls 32 569. Tas arī bija vienīgais piedāvājums, ko pašvaldības Rīgas nami saņēma. Taču rātsnama tornis nav vienīgā vieta, kas piecu gadu laikā ir tikusi labota. RD saimniecības daļas vadītājs Ainārs Egle stāsta, ka sīkiem remontdarbiem gadā tiek tērēti vidēji 10 000 latu. "Šī nauda aiziet sīkiem uzlabojumiem. Kopš rātsnama nodošanas ekspluatācijā par domes naudu lieli remonti nav veikti," saka A.Egle. Saimniecības daļas vadītājs skaidro, ka lielas problēmas ēkai rada mitrais gaiss. Mājā ir koka durvis un grīdas, kas mitruma iespaidā maina izmērus. Tādēļ pielabojumi ēkā nepieciešami tieši rudenī, pirms apkures sezonas sākuma, kad telpās ir vēss un gaiss ir ļoti mitrs. Arī parkets domes saimniecības darbiniekiem sagādā ne mazums raižu. Tāpat kā durvis, arī grīdas segums mitrumā izplešas, bet pēc apkures pieslēgšanas saraujas, atstājot spraugas dēlīšu salaiduma vietās. Izmantojot šim nolūkam paredzētu materiālu, caurumi regulāri tiek aizpildīti. A.Egle atklāj, ka, sākoties rudens sezonai, dažās domes telpās no griestiem pil ūdens. Problēmu var novērst vien ar pamatīgu špaktelēšanu. Domes pārstāvis neuzskata, ka ēkas problēmās vainojami būvnieki. Viņš visas likstas attaisno ar klimatiskajiem apstākļiem. Tā kā rātsnama būvniecības darbu garantijas termiņš beidzās jau pēc diviem gadiem, visi remontdarbi tiek segti no pašvaldības budžeta. Garantijas laikā — divus gadus pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā — visus izdevumus esot sedzis būvnieks — Kalnozols RRB Moduls. Uzņēmuma pārstāvis, rātsnama būvdarbu vadītājs Juris Krauklis ir pārliecināts, ka pašreizējās ēkas problēmas nav celtniecības nepilnību rezultāts. Viņš atceras, ka garantijas laikā rātsnamam šādas tādas problēmas esot bijušas, taču ne tik nopietnas un tās ātri tikušas novērstas. "Es nezinu, kāpēc domes ēkā pil jumts. Taču būvniekus noteikti tajā vainot nevar," — tā J. Krauklis. Kā atceras RD juridiskajā pārvaldē strādājošie, neilgi pēc ievākšanās ēkā no griestiem sāka tecēt ūdens. Domes juridiskā departamenta pārstāve Sandra Grīnberga toreizējo lietus ūdeņu tecēšanu skaidro ar to, ka tieši virs departamenta atrodas terases, kurās uzkrājas lietus ūdens. Vai pilošais ūdens uzkrāts spaiņos, neviens no domes vairs neatminas, vien piebilst, ka tā arī bija pēdējā reize, kad tā gadījās. Turklāt ķibele arī ātri likvidēta. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš skaidro, ka nav viennozīmīgas atbildes, kāpēc domes ēkā tik neilgi pēc uzcelšanas jau radušās problēmas. Taču sliktos laikapstākļus tajā vainot nevarot, jo būvniekiem klimata īpatnības ir jāņem vērā, izvēloties materiālus. Rātsnamu atklāja 2003.gada 4.novembrī. Tā celtniecība un aprīkošana izmaksāja 10,3 miljonus latu. Rīgas domes ēkas kopējā platība ir 11 833 kvadrātmetri. Savulaik viena kvadrātmetra būvniecībai un ierīkošanai tika iztērēti 870,45 lati.