Rīgā kritiskā stāvoklī ir 25% parku teritoriju

Tikai deģenerātu "vadība" spēj tā nolaist pilsētu.

Tas traki...ka tik ilgus gadus pie varas galvaspilsetaa nav latvietis .Un atkal un atkal.Pilseta noplukusi.Ielas kadas, parki, tiltini.Tagadejai varai pie vienas vietas, kadi esam.Tai vajadzeja banku kontus piestuket :(

mg laikam arborists:). Liepas un citi koki kalst tāpēc, ka ziemā ber sāli, ķīmiju, vasarās pietrūkst mitruma, īpaši pēdējās. Koki, kuriem vasaras beigās paliek sausas lapas, atdzīvojas pēc rudens, ziemas nokrišņiem. Ārzemēs arī ielas mazgā, ne tikai laista, mēslo apstādījumus. Pat padomijā bija ielu laistāmās mašīnas, laistīja arī apstādījumus.Liepas stādīja tāpēc, ka tās bija visizturīgākās pilsētas apstākļos, labi adaptējās Rīgas plūstošajās smiltīs, raksturīgas Latvijas ainavai un vasarās smaržoja, pārmācot benzīna tvanu, sakarsuša asfalta, betona izgarojumus, kļūstot par Rīgai raksturīgu iezīmi. Vecie koki ir izturīgāki, jo saknes dziļākas - mazāk ķīmijas, vairāk mitruma. Skaidrs, ka apstādījumi, parki ir jāplāno un jākopj, nevis tupi pelnot naudu uz jaunu koku iebakstīšanu vai veco izzāģēšanu. Vissamocītākais parks ir Vērmanes parks, ja, protams, patīk pēc iespējas vairāk ar betona bruģi noklāta zeme, un tajā iebāztā auto stāvvieta, tad cita lieta.

Piemēram, man atkārās žoklis, kad ieraudzīju, ka pretim strūklakai kanālā, kas jau tā ir slikti redzama, vienīgajā vietā, no kuras to var labi redzēt, ir iebakstīts kaut kāds bērzs. Priekš kam tad strūklaku, ja viņai aizstāda priekšā kokus? Kā tas bērzs izskatīsies viens kanāla malā, bērzi nav parku koki, bet, ja grib tos stādīt, tad ainaviski tie jāstāda grupā, lai veidojas tāda kā birzs, nevis jāiebaksta starp liepu, kastaņu un sēru vītolu. Kad tas bērzs vējā gāzīsies (un bērziem, kas aug vieni klajumā ir tāda tendence, viņi nelūzt, viņi izgāžas ar visām saknēm), viņš izraus bedri kanālmalā, būs dārgi to nostprināt, lai neiešļūk kanālā celiņš. Kuram idiotam tas vispār ienāca prātā? Droši vien kaut kur vajadzēja nozāģēt kādi bojātu koku un pustrako kviecēju spiediena rezultātā vajadzēja kaut ko iestādīt vietā, paņēma un iebāza tur, kur kaut cik kāda vieta vēl palikusi, par ainavu visiem nospļauties, par koka piemērotību konkrētajai vietai vēl vairāk!

Trakākais, ka pāraktīvi ļautiņi bez mazākajām zināšanām botānikā vārās sociālajos tīklos un tiek izdarīts spiediens uz speciālistiem, citādi tie pamuļķi neaizveras. Šogad bija sacelta kaut kāda histērija, ka liepas kalstot tāpēc, ka sāli ziemā uz ielām ber. Nu, sorry, liepām jau augusta sākumā sāk palikt brūnas un birt nost lapas. Tā notiek arī lauku māju pagalmos, kur nekādu sāli neviens neber. Šā iemesla dēļ liepas citās valstīs parkos un ielmalās īpaši nestāda: viņām veidojas daudz sausu zaru, kas ir bīstami, un viņas visu laiku ražo drazu, sāk ar ziediem, kā nozied, tā sāk lēnām birt lapas. Nē, bet tagad ielas vairs nekaisīs, jo kaut kādi nesaprātīgie izārdījušies pa saviem twiteriem un izdomājuši, ka liepas vairs neirdinās lapas augustā, ja nekaisīs sāli uz ielām. Tāpat birs viņām tās lapas. Vajag izlīst no virtuālās pasaules un 5 kokiem Rīgas centrā, iziet ārā dabā, aizbraukt uz laukiem, aiziet uz kādu mežu.

Viens no ainaviski neglītākajiem parkiem ir Dziesmu svētku parks. Drūms, tumšs, trūdošs, kokiem, kam nav vietas un kas aug šķībi, kaut kādiem nesakarīgiem krūmiem un saglumējušu ūdenstilpi. Tur vajadzētu izravēt visus tos krūmus, iztīrīt ūdenstilpi un nocirst pusi no tām liepām, lai atlikušajām ir kur augt un lai zāle var augt. Protams, tur ir arī celiņi jālabo, miskastes, soliņi, bet pirmām kārtām tur ir jāņem rokās zāģis un jāizretina tās slimās, kroplās liepas, kas ir slimas un kroplas, jo ir par ciešu.

No ainaviskā viedokļa Rīgā nav neviena ainaviski skaista parka. Kaut cik normāls ir Vērmanes dārzs. Piemēram, Bastejkalns ir nesakarīgi sastādītu vai pat sasējušos koku puduris, visu ļaunāku padara tas, ka ir spiediens katra nozāģēta koka vietā par katru cenu stādīt jaunu, kas nereti tiek darīts bez mazākās idejas par ainavas veidošanu. Piemēram, no romantiskā tiltiņa nevar redzēt Brīvības pieminekli, priekšā kaut kāds puspuvis, pāraudzis un ainaviski neglīts sēru vītols. Skulptūras ir noēnotas un iegrimusās puķu dobēs. Daili envairo arī ideja, ka pilsētas centrā jāļauj dzīvot bebriem, tāpēc visiem kokiem apkārt drāšu tinumi. Rīgas parkos nav saprotams, kur ir akcenti, nav plašuma, viss ir sabāzts čupās un tajos parkos, kas reiz bijuši ainaviski, tagad vienkārši ļauj augt katram kārklam, kas iesējies. Diezgan nožēlojami.

Parkos lielākās problēmas nav infrastruktūra, bet sapuvušie koki, kuri vēja (nerunājot par vētrām!) gadījumos var uzgāzties un galvas un kādu nosist vai sakropļot. Tā saucamie "arboristi" tam nekādu vērību nepiegriež- tie ir kā ar pirkstu taisīti un lāga nesaprot bīstamību, un ir vēl viena plānprātiņu suga- tā saucamie "vides draugi", kuri pat praulus neatļauj nozāģēt. Vārdu sakot, vēja laikā neejiet uz Rīgas parkiem- tas var maksāt jums dzīvību!