Rīgā svin Kaimiņu dienu

Atrakcijas un sporta sacensības, Viktora Lapčenoka un grupas Linga koncerti - kaut kas tāds Zirdziņu pļavā Berģos vēl nav bijis. Iemesls - Kaimiņu diena, ko berģieši atzīmēs sestdien. Turpinot iepriekšējo gadu tradīciju, arī šogad maija beigās Rīgā tiek svinētas Kaimiņu dienas. Izņemot Berģus, pārējās vietās Rīgā šie svētki organizēti ne tikai kaimiņiem, bet plašākai auditorijai.

Sestdien tiks atzīmēti arī Kalnciema ielas svētki, kas sākot no plkst.12 norisināsies Kalnciema ielā 28 un 35, kā arī tirdzniecības centrā Olimpija. Pasākumi - dejotāju un dziedātāju priekšnesumi, radošās darbnīcas bērniem, velosacensības un alpīnistu paraugdemonstrējumi, kinodemonstrējumi, fotoizstāde, zaļais tirdziņš un kopīga siera tortes ēšana. Pārējos Rīgas rajonos un priekšpilsētās Kaimiņu diena tiks atzīmēta 27.maija vakarpusē. Ziemeļu rajonā pasākumi notiks plkst. 16.30 Ausekļa ielas 3.nama pagalmā. Programmā paredzētas atrakcijas bērniem, radošās darbnīca, konkursi, dejas un cienasts. Līdzīgi pasākumi plkst.18 paredzēti Jā­ņa Asara ielas 15.nama pagalmā. Centra rajona Kaimiņu dienu svinības sāksies 17.30 Jāņa ielas 3.nama pagalmā. Tur iecerēta pazīstamu Vecrīgas iedzīvotāju uzstāšanās, modes dizaineres Natālijas Jansones darbu skate, arhitektu biroju darbu prezentācijas, mūzika un kopīgas vakariņas.

Pērn notikušie krāšņie Āgenskalna ielas svētki šogad nenotiks. "Pieņēmām tādu lēmumu, jo tas prasa laiku un piepūli. Katru gadu tos rīkojot, svētki zaudē to vienreizīgumu. Pieļauju, ka nākamgad gan rīkosim," stāsta par Āgens­kalna ielas svētku krusttēvu dēvētais arhitekts Pēteris Blūms. Viņš domā, ka Rīgā tādas īstas kaimiņu dienas nemaz netiek rīkotas, jo tās visas taču tiekot organizētas no augšas - no izpilddirekciju puses. "Kaimiņu svētki, kad ielas vidū ir galds un vakarā visi iet viens pie otra uz dārza svētkiem, nozīmē, ka viņi savā starpā ir pazīstami ne tikai tā - sveiki, labdien. Tas nozīmē, ka viņi mēģina paši kopā risināt problēmas, nodibinājuši biedrību. Tiem svētkiem ir cits sociālais svars," uzskata P.Blūms. Piemēram, Berģu iedzīvotāji nesen izveidojuši savu biedrību. "Pirmais kopīgais pasākums bija talka. Tagad svinēsim kaimiņu dienu," stāsta berģiete Inese Neļķe. Berģos gan cilvēki dzīvo ģimeņu mājās, kur kaimiņu attiecības ir ciešākas. Pie šādas atziņas nonākusi arī Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija, kas pērn mēģināja kaimiņu svētkus organizēt Purvciemā. Atnākuši lielākoties skolēni, kas cepuši desiņas, stāsta izpilddirekcijas pre­ses sekretāre Dana Šarlovska.

Sociālantropologs Roberts Ķīlis stāsta, lai iedzīvinātu cilvēkos vietas identitāti, svarīgi, kā viņi šos pasākumus sajūt - vai tiešām kā konkrētās ielas vai vietas svētkus, vai tikai kā kārtējo kopā sanākšanu pilsētā.