Rīgas centrālo ielu varētu sākt būvēt pēc diviem gadiem

Visu 28 kilometrus garo un vairāk nekā 700 miljonu dārgo koridoru no Berģiem pāri Daugavai un līdz Jūrmalas pierobežai plānots pabeigt 2018.gadā. Brīvības ielas dublieri nodot lietošanā varētu kādu gadu ag­rāk. Vai izdevīgs iedzīvotājiem? Maģistrāles posmam blakus Brīvības ielai sākotnēji tika piedāvāti trīs iespējamie varianti. Ietekmes uz vidi novērtējums parādīja, ka par pieņemāmko uzskatāms tieši trešais. "Tas mazākā mērā pietuvojas pie bioloģiskām vietām Ķīšezera krastā un pie Bābelīša ezera," norāda projekta vadītājs Gatis Pāvils. Arī iedzīvotāji tam sabiedriskajās apspriešanās devuši priekšroku. "Dzīvojamās mājas, ja tādas ir, ir ļoti nedaudz. Pāsvarā tur ir šķūnīši, garāžas," atzīmē G.Pāvils un piebilst, ka šie īpašumi tiks atpirkti. Līdz šim skaļākus protestus pret trešo variantu izteikuši 12 stāvu mājas Ezermalas ielā 2a iedzīvotāji, jo ceļš ies tikai 50 metru no viņu dzīvokļiem. Kā norāda G.Pāvils, šai mājai, visticamāk, būs jāveic trokšņus apslāpējošu logu ielikšana, ko darīs par būvētāju līdzekļiem. Prettrokšņu pasākumi paredzēti arī citās vietās. Kritiskus vārdus dubliera izvietojumam velta arhitekts Pēteris Bajārs, uzsverot, ka citur pasaulē automaģistrāles dublē dzelzceļa līnijas. "Trokšņi vienuviet, smakas vienuviet. Viens akustiskais ekrāns, un lieta darīta," viņš raksta blogā portālā diena.lv. Taču tagad Čiekurkalna iedzīvotājus no vienas puses skars dzelzceļš, no otras — daudzjoslu maģistrāle. Ceļa projektētāja, SIA BRD projekts, valdes priekšsēdētājs Jānis Bidzāns atklāj, ka ideja par ceļu pie sliedēm tika apsvērta, taču to bijis sarežģīti realizēt daudzo krustojumu mezglu dēļ trases malās. Turklāt šāds ma­ģistrāles novietojums būtu ne­pareizs no ekonomiskā vie­dokļa, jo sliežu pusē "būtu mirusi" attīstība, viņš piebilst. Varēs braukt līdz 90 km/h Trešdien komitejas sēdē pret trešo variantu iestājās opozīcijas deputāts Mārtiņš Greste (JL) norādot, ka tas slīpi šķērso Juglas upi, kas var sadārdzināt tilta būvniecības izmaksas. Turklāt trešajam variantam vietām ir strauji līkuma rādiusi, kas traucēs autovadītājiem attīstīt pietiekami lielu braukšanas ātrumu. "Vidējais latvietis tur izbrauks pāri 100 km/h, acis nepamirkšķinot," pārmetumam nepiekrīt J.Bidzāns. Viņš skaid­ro, ka līkumu rādiusi visiem variantiem atbilst noteiktajiem standartiem un nozīmīgākos ceļu mezglos atļautais braukšanas ātrums nedrīkstēs nepārniegt 70 km/h. Savukārt taisnākajos trases gabalos ar trim joslām katrā braukšanas virzienā būs atļauts braukt ar 90 km/h. G.Pāvils atzīmē, ka tehniskās lietas vēl tiks precizētas skiču projektā, kura izstrāde tiks sākta tūlīt pēc domes balsojuma. Ceļā privātīpašnieki Projekta virzītāji kā īpašu izvēlētā varianta plusu min to, ka tas iezīmēts attīstības plānā, tādēļ arī izmaksātu mazāk. Pēc attīstības departamenta pērnā gada aplēsēm būvniecības izmaksas varētu būt 166—208 miljoni latu, savukārt otrajam — līdz 217 mil­joniem, bet pirmajam — līdz 400 miljoniem. Līdzekļi celtniecībai vēl nav atrasti, taču plānots piesaistīt investoru. Šajās summās sākotnēji tikai ieplānoti arī līdzekļi zemju atpirkšanai, taču šobrīd domei nav detalizēta informācija, kādi īpašumi būs jāatsavina un cik tas maksās, saka G.Pāvils. Pēc domes pasūtījuma SIA Latio 2006.gadā veica atsavināmo nekustamo īpašumu novērtējumu, kurā konstatēts, ka zem dubliera maģistrāles pilsētai un valstij pieder 80 zemesgabalu, savukārt privātpersonām — 75. Izvēlētajam trešajam variantam īpašumu vērtība bija mazāka nekā, piemēram, otrajam, taču vajadzīgs ilgāks laiks, lai vienotos ar īpašniekiem, kuru ir vairāk.