Rīgas dome atbild uz lasītāju jautājumiem par satiksmi

Atbilde: Kārļa Ulmaņa gatves un Vienības gatves krustojums iecerēts kā divlīmeņu šķērsojums, atvieglojot kreisā pagrieziena manevra veikšanu tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri vēlas nogriezties no Kārļa Ulmaņa gatves Vienības gatves virzienā. Jau šobrīd tiek veikta priekšizpēte šī krustojuma rekonstrukcijas projektam, to sagatavo projektēšanas uzņēmums SIA «E. Daniševska birojs».Jautājums: Krustabaznīcas un Ropažu ielas krustojumā vajag pielabot tramvaju sliežu un ceļa līmeni - tas ir, izlīdzināt vienā līmenī. Pašlaik, braucot pa Krustabaznīcas gan no Čiekurkalna puses, gan no Teikas puses, visi šoferi piebremzē uz šo tramvaju sliežu tramplīnu - rezultātā korķi ir lielāki.Atbilde: Krustabaznīcas ielas un Ropažu ielas krustojumam iecerēta rekonstrukcija, kas sevī iekļaus arī tramvaja sliežu ceļu pārbūvi, sliežu ceļu iestrādājot betona plātnē, kur sliedes iepresētas gumijā. Šis risinājums uzlabo transportlīdzekļu brauktuves segumu vietās, kur tiek šķērsoti tramvaja sliežu ceļi. Šī krustojuma rekonstrukcijas tehnisko projektu šobrīd izstrādā projektēšanas uzņēmums SIA «Firma L4».Jautājums: Salaspils iela, zem Slāvu tilta. Tikai un vienīgi dēļ nemākulīgi saplānotām un attiecīgi uzkrāsotām kustības joslām veidojas sastregums. Ja vēl virzienā uz centru pieturā ir sabiedriskais transports, satiksme apstājas pilnībā.Atbilde: Izmaiņas šajā Salaspils ielas posmā tika veiktas Dienvidu tilta pirmās kārtas būvniecības ietvaros, pēc projektēšanas uzņēmuma SIA «Tiltprojekts» izstrādātā tehniskā projekta norādēm. Salaspils ielas posmā zem Slāvu dzelzceļa pārvada virzienā uz centru bija nepieciešams izdalīt atsevišķu joslu kreisā pagrieziena veikšanai, jo 2005.gadā, pirms kreisā pagrieziena aizliegšanas uz būvniecības laiku, šeit bija 19 ceļu satiksmes negadījumi. Atļaut šo kreiso joslu kustībai taisni ir neiespējami, jo Salaspils ielā aiz krustojuma virzienā uz centru ved tikai viena josla.Jautājums: Bija iecere pie Dailes teātra būvēt 4 stāvu apakšzemes auto stāvvietu. Dainis Īvāns no vides komitejas ir pret, pamatojot ka palielināsies gaisa piesārņojums! Ja cilvēks novieto automašīnu un dodas uz centru kājām, paaugstinās piesārņojums? Vēl Īvāns gaužas, ka cirtīšot kokus, bet vai tad nevar, pabeidzot celtniecību, iestādīt jaunus? Cik var novietot automašīnas 4 stāvu garāžā? Tūkstoti? Atbilde: Apakšzemes stāvvietas būvniecības virzība ir tās privātā investora kompetencē.Jautājums: Nevaram no rītiem izgriezties no Malienas ielas uz Juglas ielu, jo te nav luksofora. Problēma saasinājās, kad uzbūvēja jauno krustojumu Juglā. Tagad «laucinieki» nesas iekšā Rīgā ar saviem džipiem pat uz 90 km/h - vēl pat nav pamanījuši, ka Rīga jau sākusies. Mūsu klusās ieliņas pārvērtušas par autostrādēm. Iedzīvotāji no Malienas ielas mājām nevar izgriezties no saviem pagalmiem, jo korķis Malienas ielā veidojas pat līdz Velnezera galam. Nav atrisināts jautājums, kā ar auto var nokļūt no Malienas ielas Murjāņu ielā. Nesen ieviesta vienvirziena kustība Veldres ielā. Novēlu atbildīgajām personām atbraukt un paskatīties uz izmisušajām māmiņām, kuras brauc pretējā virzienā pa vienvirziena Veldres ielu, jo citādi izbraukt nav iespējams.Atbilde: Šajā krustojumā šogad tiks izbūvēts luksoforu objekts, kā būvnieks jau izvēlēts uzņēmums SIA «SZMA Rīga».Jautājums: Sakiet, kur var ziņot par vietām, kur nav gājēju pāreju, bet katru rītu pilsoņi, riskējot ar dzīvību, mēģina tikt pāri ielai uz tramvaja pieturu? Automašīnas šajā ielas posmā ir jau labi ieskrējušās un uzņēmušas ap 70km/h (atļauti, protams, 50). Baiss skats, kad uz tramvaju pie šādas autostrādes izmisīgi mēģina ielai tikt pāri skolnieki un sievietes ar maziem bērniem.Atbilde: Ar šādiem ierosinājumiem vēstules formā var vērsties Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldē Ģertrūdes ielā 36, Rīgā, LV-1011. Jāatzīmē gan, ka saskaņā ar prasībām Latvijas valsts standartā «Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi» neregulējamu gājēju pāreju drīkst ierīkot vietās, kur gājēju intensitāte ir vismaz 50 gājēji stundā, savukārt regulējamu gājēju pāreju vietās, kur gājēju intensitāte ir vismaz 100 gājēji stundā. Ja šādas intensitātes nav, gājējiem jāšķērso ielu tuvākajā krustojumā pa iedomāto ietves turpinājumu, kā to nosaka Ceļu satiksmes noteikumu 22.punkts.Jautājums: Muļķīgi transporta plūsma ir regulēta Krasta ielā krustojumā, izbraucot no t.c. «Mols» (bijusī Toma iela vai kas tamlīdzīgs). Tur zaļā papildsekcija (pa labi) darbojas tad, kad tai nevajadzētu darboties.Atbilde: Šī luksofora signālplānu nav lietderīgi koriģēt, apzinoties, ka Krasta ielas paralēlajai brauktuvei ir pieslēgumi arī citām tirdzniecības vietām. Šādi apstādināt satiksmes kustību ar luksofora aizliedzošo gaismas signālu uz šīs paralēlās brauktuves vien ierosinājumā minētajā pieslēgumā nav objektīvi pamatojama rīcība, zinot, ka lielveikalam «Mols» ir pat divi pieslēgumi šai brauktuvei.Jautājums: Vēl viena lieta - iebrauciens tirdzniecības centrā «Alfa». Šobrīd piemērotais modelis paredz diezgan lielu laika sprīdi satiksmes ierobežošanai Brīvības ielā virzienā no centra. Vispirms to slēdz, lai ļautu izdarīt kreiso pagriezienu no Juglas braucošie, pēc tam visu Brīvības ielu slēdz, lai izbrauktu no tirdzniecības centra, un tad ceļš ir brīvs pamatplūsmai. Manuprāt, iebraukšanu no Juglas puses var apvienot ar izbraukšanu no tirdzniecības centra, novietojot iebrauktuvi no Juglas virziena nedaudz pirms izbraukšanas vietas un nedaudz pārkārtojot plūsmu esošajā stāvvietā.Atbilde: Rīgā par prioritāti pēdējos gados ir nosprausts mērķis iespēju robežās likvidēt iespēju veikt kreiso pagriezienu manevrus uz pilsētas maģistrālajām ielām, šādi atslogot satiksmes kustību un uzlabojot satiksmes drošību. Ierosinājumā minētais pieslēgums lielveikalam «Alfa» radītu jaunu iespēju transportlīdzekļiem veikt kreiso pagriezienu, kas uz Brīvības gatves kā vienas no pilsētas maģistrālajām ielām nav pieļaujams.Jautājums: Nekas nav vienkāršāk, kā saskaņot luksoforu darbību vienvirziena plūsmās, tomēr Rīgā tas nesaprotamu iemeslu dēļ nenotiek. Ik dienas nākas vērot bezjēdzīgo transporta plūsmas «raustīšanu» Lielirbes ielā pie lielveikala «Spice». Šeit mākslīgi tiek radīta situācija, kas ir neērta gan no Jūrmalas braucošajam transportam, gan tiem, kuri, braucot no centra, vēlas iegriezties «Spicē». Problēmu it viegli varētu atrisināt, saskaņojot divus Lielirbes ielas krustojumu luksoforus, ieregulējot «Spices» luksoforu ar 35 sekunžu kavējumu pēc Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojuma luksofora (virzienā no Jūrmalas puses).Atbilde: Šo luksoforu signālplāni ir izvērtēti un šobrīd tiek apsvērtas tehniskās iespējas veikt izmaiņas tajos.Jautājums: Satiksmes organizācijas īpatnību dēļ Rīgā, Lielirbes ielas un Ulmaņa gatves krustojumā pa Lielirbes ielu Jūrmalas virzienā braucošais transports nepamatoti tiek kavēts. Šajā vietā nav gājēju plūsmas un ir laba krustojuma konfigurācija – Ulmaņa gatve virzienā no Salu tilta šeit paplašinās par vienu joslu. Ja pa Lielirbes ielu braucošo transportu pirms krustojuma sakoncentrētu vienā un luksoforam pievienotu papildsekciju «pa labi», tad mašīnas šeit nebūtu nevajadzīgi jāaptur. Vēl labāk būtu, ja Ulmaņa gatvei šajā vietā ierīkotu papildus paātrinājuma joslu, bet tas ir saistīts ar nedaudz lielākām izmaksām.Atbilde: Šāds risinājums nav vēlams satiksmes drošības apsvērumu dēļ, jo transportlīdzekļiem pa iecerēto papildus ieskriešanās joslu būtu grūtības iekļauties Kārļa Ulmaņa gatves satiksmes plūsmā.Jautājums: Lielirbes un Ulmaņa gatves krustojums, kurā nez kāpēc pēc zaļās gaismas degšanas ilguma prioritāte ir Lielirbes ielai. Bet kāpēc? Satiksmes plūsma pa Ulmaņa gatvi ir viennozīmīgi intensīvāka.Atbilde: Jāapstiprina, ka satiksmes intensitāte Kārļa Ulmaņa gatvē ir lielāka, salīdzinot ar Lielirbes ielu. Par to liecina šī krustojuma luksofora signālplāns, kustību atļaujošais gaismas signāls Kārļa Ulmaņa gatvē virzienā no centra darbojas ilgāk nekā kustību atļaujošais gaismas signāls Lielirbes ielā virzienā no centra.Jautājums: Kronvalda bulvāra un Valdemāra ielas krustojums. No Kronvalda ielas nogriezties pa labi uz Vanšu tiltu ir ļoti problemātiski pie zaļā signāla, jo kamēr deg zaļais, tikmēr ir gājēji, kuri šajā vietā vienmēr ir lielā skaitā. Līdz ar to veikt labo pagriezienu var tikai uz dzelteno un sarkano.Atbilde: Šī luksofora signālplāns ir izvērtēts un par optimālāko risinājumu, augstās gājēju intensitātes dēļ atzīts esošais risinājums.Jautājums: Krustpils un Maskavas ielas krustojums. Braucot iekšā Rīgā no rīta, jāstāv kilometru garā rindā. Iemesli ir divi. Pirmais - nepareizi izbūvēts krustojums. Izbraucot no Krustpils uz Maskavas ārā no Rīgas, sadalošā josla spiež veikt manevru ar mazu rādiusu. Attiecīgi krustojumu vienā laika periodā var šķērsot mazāks skaits automašīnu, šajā virzienā parasti brauc smagās. Otrais - luksofors pārregulēts. Agrāk rinda veidojās braucot no Krustpils ielas. Šāda situācija bija dažus gadus atpakaļ, pēc tam tika mainīts un iebraukšana Rīgā uzlabojās. Tagad atkal kādam nagi niezējuši... Risinājums ir komplekss. Iepriekš kļūdaini rekonstruētais krustojums ir jāpārbūvē, saīsinot sadalošo joslu. Braucot no centra nepieciešama 3.josla pagriezienam uz Krustpils ielu un apgriešanās manevram. Jau tagad varētu saregulēt luksoforu.Atbilde: Jāapstiprina, ka satiksmes intensitāte Maskavas ielā ir lielāka, salīdzinot ar Krustpils ielu. Par to liecina šī krustojuma luksofora signālplāns, kustību atļaujošais gaismas signāls Maskavas ielā darbojas ilgāk nekā kustību atļaujošais gaismas signāls Krustpils ielā. Sadalošā josla Maskavas ielā atbilst valstī noteikto normatīvu prasībām, taču tās nepietiekamā platuma dēļ nav iespējams izveidot tās vietā papildus joslu kreisā pagrieziena manevram virzienā no pilsētas centra.Jautājums: Vēl viena problēma Rīgā ir uzbraukšana uz Lucavsalas apļa. Ņemot vērā, ka šim aplim ir 3 joslas, situāciju nopietni varētu atslogot, ja pirms katra «uzbrauciena uz apļa» tā malējā labā josla tiktu slēgta. Tad notiktu normāls «krosingovers» - mašīnas pa apli brauktu pa otro un trešo, pa pirmo varētu uzbraukt, bet nobraucošās plūstoši samainītos ar tikko uzbraukušajām.Atbilde: Šāds risinājums prasa lielus finanšu līdzekļus, jo bez horizontālā marķējuma uzklāšanas nepieciešams izveidot virs brauktuves apļveida krustojumam arī ceļa zīmes, kas norādītu braukšanas virzienu joslās. Tāpēc šāds risinājums minētajā krustojumā tiks realizēts atbilstoši finansu iespējām.Jautājums: Līdzīgi - daļēji bloķējot 1.joslu, Krasta ielā varētu risināt problēmas, kas saistītas ar nobraukšanu no Salu tilta uz Krasta ielu centra virzienā.Atbilde: Šīs nobrauktuves un uzbrauktuves pārbūve paredzēta līdz ar Salu tilta rekonstrukciju Daugavas labajā krastā.Jautājums: Brīvības gatves un Silciema ielas krustojums. Braucot pa Brīvības gatvi centra virzienā, bieži automašīnām, kas brauc pa vidējo joslu, nepamatoti jāapstājas, jo sabiedriskais transports veic kreiso pagriezienu uz Silciema ielas. Vai tiešām tur nav brīvas vietas papildjoslai kreisā pagrieziena veikšanai?Atbilde: Brīvības gatvē iecerēts par sabiedriskā transporta joslu pārveidot šobrīd tur esošo vietējās nozīmes joslu virzienā uz pilsētas centru, rekonstrukcijas projektu šai paralēlajai brauktuvei jau izstrādājis projektēšanas uzņēmums «BRD Projekts». Šādi autobusam nebūs nepieciešamības veikt kreiso pagriezienu no Brīvības gatves pamatbrauktuves.Jautājums: Ulmaņa gatvē jāsalaiž kopā izbraukšanas josla no veikala «Centrex» ar «Sky» un «K-Rautas» iebraukšanas joslu. Ulmaņa gatvē sevišķi muļķīgi ir izveidota izbraukšanas josla no veikala «Profi». To vajadzētu pārveidot.Atbilde: Kārļa Ulmaņa gatvē virzienā no pilsētas centra iecerēts turpināt pagarināt vietējās nozīmes joslu paralēli minētās ielas pamatbrauktuvei, šīs joslas izbūves virzība ir privāta investora kompetencē.Jautājums: Maskavas iela iebraucot Rīgā pie Dienvidu tilta. No rītiem pirmajā joslā veidojas sastrēgums - uzbraukšana uz Slāvu pārvada ir ļoti lēna, jo to bloķē no Krasta ielas «pa gaisu» nākošais transports. Kad Slāvu pārvadu paplašinās, varbūt būs OK. Pašlaik šis sastrēgums, kurš arī krustojumā aizņem divas joslas, uz centru un Pārdaugavu braucošos konfrontē ar tramvaju un pa joslām. Prātīgi braucēji šādu augsta riska zonu šķērso lēnāk, līdz ar to viss krustojums iestrēgst. Risinājums. Josla, kas ved uz slāvu pārvadu jāpagarina vēl pirms Maskava ielas luksofora, lai tur automašīnas varētu izkārtoties tajās 4 joslās, kuras ir sekojošajā krustojumā. Lai gan braukšana notiek vienā virzienā, tomēr 3 joslas šķērso abos virzienos braucoša tramvaja sliedes, tādēļ stresa te jau pietiek tāpat.Atbilde: Šajā vietā sastrēgumi mazināsies pēc Slāvu dzelzceļa pārvada izbūves, tā būvniecībai jānoslēdzas 2011.gadā. Šādi dzelzceļa pārvadam būs četras joslas vienā braukšanas virzienā, viena no tām būs paredzēta tikai ierosinājumā minētajam manevram. Šobrīd dzelzceļa pārvadam ir tikai divas joslas vienā braukšanas virzienā, jūtami ierobežojot šo manevru pēc satiksmes atklāšanas pār Dienvidu tilta estakādēm Daugavas labajā krastā. Tramvaja sliežu ceļa atdalīšana no transportlīdzekļu brauktuves nebija paredzēta Dienvidu tilta pirmās kārtas tehniskā projekta ietvaros.Jautājums: Satekles un Lāčplēša ielas krustojumā sen jau prasās papildsekcija kreisajam pagriezienam, lai gan arī nesen bija «rekonstrukcija».Atbilde: Šī luksofora signālplāns ir izvērtēts un par optimālāko risinājumu augstās transportlīdzekļu satiksmes intensitātes dēļ atzīts esošais risinājums. Papildsekcija samazinātu krustojuma caurlaides spēju citiem braukšanas virzieniem.Jautājums: Būtiskākais un vislētākais risinājums pret lielāko ieguvumu šobrīd ir luksofora uzstādīšana Valdemāra un Citadeles ielas krustojumā. Tam vajadzētu regulēt tikai no centra nākošās divas joslas. Tā kavējuma efektam vajadzētu būt 10 – 11 sekundes pēc Valdemāra ielas – Kronvalda bulvāra krustojuma luksofora. Tas ļautu ievērojami palielināt Vanšu tilta lietderības koeficientu (samazināt sastrēgumus centrā), kā arī samazinātu avāriju risku šajā krustojumā.Atbilde: Saskaņā ar Latvijas valsts standarta prasībām krustojumos luksoforu objekts ir jāizbūvē visām braukšanas joslām. Tādejādi šāds risinājums nav pieņemams, jo kavētu transportlīdzekļu satiksmi, kas virzās no Vanšu tilta.Jautājums: Raiņa bulvārī no Inženieru līdz 13.janvāra ielai stāvvietas ir jālikvidē kā šķira. Iespējams, 1.josla jārezervē sabiedriskajam transportam.Atbilde: Raiņa bulvāra kreisajā malējā joslā esošās transportlīdzekļu stāvvietas tiks likvidētas līdz ar Ārlietu ministrijas starpniecību tiks atrisināts jautājums par stāvvietu likvidēšanu vairākām ārvalstu vēstniecībām uz šīs ielas, piešķirot diplomātiskajam transportam alternatīvas vietas uz citām ielām. Atrisinot šo jautājumu, tiks vienlaikus arī ierīkota sabiedriskā transporta josla ielas labējā malējā joslā.Jautājums: Būtu labi, ja dažās vietās, kur nav īstas skaidrības par apstāšanās un stāvēšanas nosacījumiem, uzstādītu satiksmes organizatoru vēlmēm atbilstīgas zīmes. Piemēram, laukumiņš pie ieejas Mežaparkā - it kā var stāvēt, tomēr ik pa brīdim atnāk policisti un salīmē līmlapas, kā par bīstamu pārkāpumu.Atbilde: Minētajā vietā aizliegts novietot transportlīdzekli stāvēšanai, jo tas uztverams kā gājēju ietves paplašinājums. Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem transportlīdzekļiem ir aizliegts stāvēt uz gājēju ietvēm.Jautājums: Nesakārtota satiksme, kas apdraud bērnu dzīvību, ir pie Juglas vidusskolas - nejēdzīgs velosipēdistu celiņš ar guļošo policistu (!) uz tā, ietvju trūkums ap skolu, nav autostāvvietas pie skolas jaunā korpusa. Tas, starp citu, attiecas uz daudzām skolām un bērnudārziem.Atbilde: Rīgas domes Satiksmes departamenta pārziņā nav minētā teritorija, gājēju un velosipēdu ceļu ieskaitot.Jautājums: Brīvības ielā, sākot no VEF, Juglas virzienā visas sabiedriskā transporta pieturas jāizvieto «kabatās». Pašreiz šoferi, ieraugot priekšā autobusa uguņus vai trolejbusa stangas, spiežas vidējās joslās. Arguments, ka būtu jāpacērt kāda no tām divrindu liepām, nudien neiztur kritiku.Atbilde: Kabatu izbūvi sabiedriskā transporta pieturvietām visā Brīvības gatvē ir neiespējami veikt pārāk blīvā apakšzemes komunikāciju tīkla dēļ. Šis jautājums tika pārskatīts, projektējot veloceliņu Centrs – Berģi. Projekta ietvaros tika atrasta tikai viena iespēja šādam risinājumam. Šādi tiks izbūvēta sabiedriskā transporta pieturvieta Brīvības gatves un Lielvārdes ielas krustojumā. Veloceliņa būvniecībai, kurā iekļauta arī minētās pieturvietas izbūve, šobrīd tiek izskatīts finansējuma modelis.Jautājums: Sastrēgumus uz tiltiem varētu krietni mazināt, lietderīgāk izmantojot Vanšu tiltu. To varētu panākt, centra pusē blakus gājēju kāpnēm izveidojot nobrauktuvi uz krastmalu Akmens tilta virzienā un uzbrauktuvi uz tilta no ostas puses. Vienlaikus krastmalā Akmens tilta pusē ir jāizveido apgriešanās josla (aptuveni tajā vietā, kur tā bija pontontilta darbības laikā). Tāpat ir jādomā par Eksporta ielas izbūvi posmā no Elizabetes līdz Lugažu ielai. Brauktuvi šajā posmā vajadzētu pārcelt kreisajā pusē tramvaja sliedēm, lai transporta plūsmai, kas virzās taisni, nebūtu tās jāšķērso. Šādā veidā varētu daļu transporta plūsmas varētu novirzīt uz Lugažu ielu (kas ir jāpaplašina) un Ganību dambi, no kura ir ērts ceļš uz Bukultu ielu un tālāk uz Austrumu maģistrāli.Atbilde: Izpēte estakāžu izbūvei Vanšu tilta kompleksā Daugavas labajā krastā jau ir notikusi. Tās rezultātā no pilsētas arhitektoniskā viedokļa šāds risinājums netika atzīts par pieņemamu. Tramvaja sliežu pārbūve Eksporta ielā šobrīd nebūtu optimāls risinājums, nezinot galējo slēdzienu izpētē par tramvaja līnijas pārcelšanu no Kronvalda bulvāra.Jautājums: Pieļauju domu, ka Avotu ielā sastrēgumstundās jāslēdz caurbraukšanas iespēja posmā no Ģertrūdes līdz Lāčplēša ielai. Tas būtiski atvieglotu sabiedriskā transporta plūsmu no Purvciema un Pļavniekiem.Atbilde: Izpēte Avotu ielas pārveidošanai sabiedriskā transporta vajadzībām jau ir notikusi. Tās rezultātā šāds risinājums netika atzīts par pieņemamu, jo sabiedriskā transporta joslas nebūtu pietiekami noslogotas.Jautājums: Sabiedriskā transporta kreisais pagrieziens no Salu tilta uz Gogoļa ielu! Cik gadus tas vēl turpināsies? Tas nav normāli.Atbilde: Sabiedriskā transporta maršrutu pārcelšana minētajā vietā prasa ievērojamus finansu līdzekļus, jo nepieciešama arī kontakttīklu pārbūve trolejbusu maršrutiem. Ņemot vērā šo faktu, piedāvātais ierosinājums sevi neattaisnotu. Lāčplēša iela sastrēgumu stundu laikā ir pārblīvēta, tāpēc šis risinājums neuzlabotu pašas ielas caurlaidību.Jautājums: Gogoļa un Turgeņeva ielas krustojums - sen ir nobriedusi nepieciešamība pēc papildus joslas labajam pagriezienam no centra puses. Otra lieta - kādu mirklīti laika vajadzētu atvēlēt tikai kreisajiem pagriezieniem no Gogoļa ielas abiem virzieniem, turklāt, ja pareizi sakārto joslas, šajā kreiso pagriezienu brīdī varētu darboties arī labais pagrieziens no centra puses.Atbilde: Šī krustojuma rekonstrukcijas nepieciešamība tiks apspriesta pēc intermodālā sabiedriskā transporta mezgla izbūves kvartālu tālāk no šī krustojuma, jo atbilstoši šim sabiedriskā transporta mezglam izmainīsies arī sabiedriskā transporta plūsma šajā krustojumā, kas šobrīd ir galvenais kavēklis citu veidu transportlīdzekļiem šajā krustojumā.Jautājums: Čaka un Pērnavas ielas krustojums - varbūt var kādu mirklīti laika atvēlēt tikai kreisajiem pagriezieniem no Čaka ielas abiem virzieniem.Atbilde: Šī krustojuma luksofora signālplāns tiks pārskatīts līdz ar krustojuma rekonstrukciju, tehnisko projektu šai rekonstrukcijai jau izstrādā uzņēmums «Optron».Jautājums: Zemitānu tilts, virzienā uz centru. Izveidota sabiedriskā transporta josla (kas ir labi), bet tagad visi «tālredzīgie» autobraucēji jau no paša tilta sākuma tusējas un spiežas vidējā joslā, jo tilta galā kreisajā joslā paredzēta nogriešanās pa kreisi. Tā jau pirms tilta veidojas gara rinda vienā joslā. Ir, protams, gudrinieki, kuri mēģina paātrināti pārvietoties pa sabiedrisko joslu, bet draugi policisti ir ļoti aši un redzīgi, kā arī strādīgi - viņus tur var sastapt teju katru dienu. Iespējamie risinājumi - aizliegt no tilta kreiso pagriezienu, otrs variants - pārliecināt autobraucējus visā tilta garumā pārvietoties pa divām joslām un pirms luksofora izmantot tagad jau ļoti izreklamēto rāvējslēdzēja principu. Domāju, tas krietni palielinātu krustojuma caurlaidību un beigtos smieklīgā vidus rinda.Atbilde: Sastrēgumi uz minētā tilta mazināsies pēc Aleksandra Čaka un Pērnavas ielu krustojuma rekonstrukcijas. Šī krustojuma tehniskā projekta autoram, uzņēmumam «Optron», dots uzdevums izskatīt šī krustojuma luksoforu signālplānu ar mērķi neparedzēt iespēju veikt kreisā pagrieziena manevru uz Pērnavas ielu no tilta puses. Šādi tiks nodrošinātas divas pilnvērtīgas braukšanas joslas virzienam taisni uz pilsētas centru.Jautājums: Par Zemitānu tilta sabiedriskā transporta joslu virzienā uz centru - esošā situācija nostāda diezgan neveiklā situācijā tos, kuri izbrauc no t/c «Domina». Tur vajadzētu ļaut ieskrieties pa sabiedriskā transporta joslu un tad pāriet uz vidējo.Atbilde: Pašreizējais ieskriešanās joslas garums atbilst valstī noteikto normatīvu prasībām pieņemot, ka transportlīdzekļi šajā vietā pārvietojas ar te atļauto braukšanas ātrumu piecdesmit kilometri stundā.Jautājums: Nobrauciens no Zemitānu tilta Purvciema virzienā, labā josla, kas pagriežas pa labi uz Braslas ielu un vienlaikus uz tilta apakšu, tālāk uz «Dominu». Nedaudz paplašināt pagrieziena vietu, un braucēji uz Braslas ielu nekavētu tos, kas griežas uz tilta apakšu.Atbilde: Ieriķu un Braslas ielu krustojuma rekonstrukcijas nepieciešamība tiks apspriesta pēc Austrumu maģistrāles izbūves posmā no Ieriķu ielas līdz Vietalvas ielai. Šādi minētā maģistrāle uzņemtu lielāko daļu kravas tranzīta, kas šobrīd noslogo krustojumu lasītāja minētajā vietā.Jautājums: Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojums. Braucot pa Kr.Barona ielu virzienā uz Brīvības ielu, veidojas garas rindas, jo kustību taisni spēj apturēt pat divas mašīnas, kas mēģina pagriezties pa labi pilnajā Pērnavas ielā. Risinājums - kabata labajam pagriezienam, tramvaja pieturu pārceļot mazliet atpakaļ uz pareizticīgo baznīcas pusi.Atbilde: Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums aizliedz jebkādi izmainīt bruģētas ielas šķērsprofilu. Krišjāņa Barona iela visā garumā ietilpst Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, šādi minētajā krustojumā nav iespējama papildus nogriešanās joslas izbūve.Jautājums: Lielā daļā gadījumu Rīgā zīmes «apstāties aizliegts» būtu jāaizvieto ar «stāvēt aizliegts», un jānodala atbildība par šo zīmju pārkāpšanu.Atbilde: Rīgā ieviestais princips apstāšanās un stāvēšanas aizliegumu gadījumos pārsvarā uzstādīt ceļa zīmi «apstāties aizliegts» tiks saglabāts arī turpmāk, jo sabiedrība neizprot atšķirības minēto ceļa zīmju nozīmei. Ceļa zīmes «stāvēt aizliegts» darbības zonā transportlīdzekļa vadītājam atļauts tikai apstāties pasažieru izkāpšanai vai kravas izkraušanai. Bieži šīs ceļa zīmes nozīmi pārprot, piemēram, kravas izkraušanas gadījumā transportlīdzekļa vadītājs turpina vēl citas darbības, šo kravu transportē līdz tās saņēmējam, lūdz kravas adresātam parakstīt pavadzīmi utt. Ceļa zīme «apstāties aizliegts» tiek uztverta atbilstoši tai nozīmei. Ar iniciatīvu nodalīt administratīvo atbildību par pārkāpumiem šo ceļa zīmju darbības zonā jāvēršas pie likumdevēja, šajā gadījumā - Satiksmes ministrijas.Jautājums: Vietās, kur ir bērnudārzi, ja vien tas ir iespējams, zīmes «apstāties aizliegts» būtu jāaizvieto ar «stāvēt ne ilgāk par 5 minūtēm».Atbilde: Rīgas domes Satiksmes departaments ir atvērts šādiem priekšlikumiem, lai mācību iestāžu tuvumā ierīkotu ceļa zīmi «stāvvieta» ar papildzīmi, kurā noteikts ceļa zīmes darbības laiks. Lai izvērtētu šo ceļa zīmju nepieciešamību konkrētas mācību iestādes tuvumā, aicinām ar lūgumu rakstiskā formā vērsties Rīgas domes Satiksmes departamenta Satiksmes organizācijas pārvaldē Ģertrūdes ielā 36, Rīgā, LV 1011.Avots: _Dienas _apkopotie lasītāju jautājumi un Rīgas domes satiksmes departamenta atbildes