Rīgas dome atstāj ģimenes māju pāris metru no topošā lielceļa

gadā šeit jābūt maģistrālei, pa kuru trauksies automašīnas uz vai no Dienvidu tilta. Lai izbrīvētu vietu lielceļam, Rīgas domei nepieciešami kopumā 15 nekustamie īpašumi Gulbju, Bauskas un Ziepniekkalna ielā. Viens no tiem ir Ozoliņu ģimenes īpašums. Maģistrāle ies pār daļu zemesgabala, bet ģimenes māja atradīsies vien pāris metru no tās. Ozoliņu ģimene šobrīd ir vienīgie no 15 zemesgabalu īpašniekiem, kuriem ceļam nepieciešamo vietu pašvaldība sākusi atsavināt piespiedu kārtā, kā arī vienīgie, kas nolēmuši tiesāties ar Rīgas domi. Nevajag naudu, bet māju Šoreiz strīds starp zemesgabala īpašnieku un Rīgas domi nav par piedāvāto naudas summu. "Mēs jau neko citu neprasām, tikai līdzvērtīgu māju vietā," paskaidro Juta Ozoliņa. Rīgas dome piedāvājusi daļu - 233 kv.m. - no Ozoliņu ģimenes īpašuma atpirkt par vairāk nekā 17 tūkstošiem latu. "Tā ir pat laba cena - Ls 74 par kvadrātmetru, bet mūs satrauc tas, kā mēs te dzīvosim. Es nevaru labprātīgi piekrist. Citādi sanāks, ka pats labprātīgi esmu nokļuvis tādā situācijā, kāda mums draud," teic Modris Ozoliņš. Viņš vairākās atbildes vēstulēs jau domei norādījis, ka tās piedāvātais variants un būvniecība, kā arī pati maģistrāle pasliktinās viņa ģimenes dzīves apstākļus, jo tādā gadījumā māja atradīsies vien pāris metru no ielas. Galvenā bēda esot vibrācija. "Māja jau tad, kad pavasarī tika vilkti prom nozāģēto koku celmi, drebēja. Kas notiks, kad te būvēs, bail iedomāties," spriež M.Ozoliņš, paskaidrojot, ka nelielā ģimenes māja, ko viņi iegādājās 1969.gadā, ir koka guļbūve un kādreiz bijis muižas stallis. Dome negrib pirkt visu Bez vibrācijas ģimeni uztraucot arī trokšņi un piesārņotais gaiss, ko sev līdzi nesīs lielceļa izbūve. Likums Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām nosaka, ja valsts vai sabiedriskajām vajadzībām nepieciešama tikai daļa no nekustamā īpašuma un atlikusī daļa īpašniekam kļūst nederīga vai mazvērtīga, viņš var prasīt nekustamā īpašuma atsavināšanu pilnā apmērā. M.Ozoliņš to arī darījis, lūdzot no viņa atpirkt visu zemesgabalu ar māju vai iemainīt pret līdzvērtīgu. Dome atteikusi. Kā skaidro īpašumu departamenta preses sekretāre Liene Pētersone, "atpirkt visu zemes gabalu 989 kv.m. platībā un līdz ar to arī uz tā esošo dzīvojamo māju un palīgēku, Rīgas domei nemaz nav tiesiska pamata." Iemesls - zemesgabals aptuveni 755 kv.m. platībā kopā ar uz tā esošajām ēkām, kas paliks M.Ozoliņam pēc 233 kv.m. atsavināšanas maģistrāles būvniecībai, esot patstāvīgi izmantojams. To nosakot Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu punkts, ka jaunizveidojamā zemesgabala minimālais lielums savrupmājai ir 600 kv.m. Sola prettrokšņa sienu Taču to pašu noteikumu citā punktā ir arī norādīts, ka mājas novietnei zemesgabalā jābūt 15 metru no ielu sarkanās līnijas. "Mums tur tikai labi ja divi metri sanāks," spriež M.Ozoliņš. Arī pilsētas attīstības departaments savā atzinumā atzīst, ka šī punkta prasībām esošā apbūve neatbilst. Taču tas attiecoties tikai uz jaunbūvēm, nevis jau esošām ēkām. Savukārt par vibrācijas ietekmi satiksmes departamenta atzinumā norādīts, ka pašlaik šādam satraukumam nav pamata, jo, lai to noteiktu, nepieciešams veikt mērījumus dabā. Pašvaldība Ozoliņu ģimeni arī mierinājusi, solot uzstādīt prettrokšņa sienu. "Varēsim, atverot logu, skatīties uz prettrokšņa sienu," nopūšas J.Ozoliņa. Tikmēr Rīgas dome jau sākusi zemes gabala daļas piespiedu atsavināšanu. Ozoliņu ģimene gan izlēmusi tiesāties.