Rīgas domnieki atzīst, ka Mārupītes veloceliņš ierīkots “apejot formalitātes"

A.Kļaviņš sacīja, ka priekšā vēl pietiekami daudz birokrātisku procedūru, kur “katrs papīrs var prasīt dienu vai pat mēnesi”, līdz ar to šobrīd nevarot pateikt, kad veloceliņš būs gatavs. „Ja runa būtu tikai par būvniecību, tad līdz augustam bez problēmām varētu paspēt celiņu izbūvēt. Ja runa ir par dokumentu noformēšanu, tas var aizņemt dažus gadus,” tā A.Kļaviņš.Zeme, uz kuras iesākts būvēt veloceliņu, pieder pašvaldībai, bet tā neesot ierakstīta Zemes grāmatā. „Šobrīd norit darbs pie dokumentācijas sakārtošanas, un mēs sāksim ar to, ka pašvaldības zeme tiks ierakstīta zemes grāmatā,” norādīja A.Kļaviņš. Laikā, kad Vides un Satiksmes departamenta darbinieku pārstāvētā komisija veidojusi veloceliņa maršrutu, A.Kļaviņš bijis slims. „Kad atgriezos darbā, trases bija nospraustas, būvatļaujas izsniegtas, man atlika tikai pieslēgties. Mani neviens nebrīdināja, ka te ir biotops,” sacīja A.Kļaviņš. Viņš arī norāda, ja būtu laikus brīdināts, tad noteikti būtu meklēts cits veloceliņa maršruta risinājums, tāpat kā gadījumā ar privāto zemju īpašniekiem, kas kategoriski iebilda pret veloceliņa izveidi uz viņu zemēm. Pirms trases nospraušanas un būvatļauju izsniegšanas esot veikta kvalitatīva izpēte, tomēr starp abiem departamentiem radies misēklis, kur „kāds uz kādu ir paļāvies” un tādējādi nav pamanīts, ka trasējums veidots bioloģiski jūtīgā teritorijā.Sākotnēji veloceliņu ekspluatācijā bija paredzēts nodot šī gada augustā, taču Latvijas Dabas fonda (LDF) protesta dēļ, visi būvdarbi ir apturēti. LDF uzskata, ka, izbūvējot veloceliņu Mārupītes parkā, ies bojā aizsargājams biotops - melnalkšņu staignājs. “Ierīkojot 4-6 m plato uzbērumu, ir nocirsti koki un krūmi, tajā skaitā veci melnalkšņi, pārveidots viens upes krasts, iznīcināta zemsedzes veģetācija,” uzskata LDF projektu vadītāja Ieva Rove. Savukārt A.Kļaviņš saka: „Cik ekspertu, tik viedokļu.” Viens eksperts sakot, ka koki ies bojā, cits savukārt - ka neies. „Es būdams bioloģijas bakalaurs saku, ka koki bojā neaizies, bet es jau neesmu maģistrs,” ironiski noteic A.Kļaviņš. Viņš arī norāda, ka attiecībā uz hidroloģiskajiem režīmiem melnalkšņu staignājā neesot jāuztraucas, jo caurteka ir ielikta pareizi, un dambji neveidosies.Arī RD Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns uzskata, ka LDF bažām nav pamata. Veloceliņš dabai nodara daudz mazāku kaitējumu, nekā tas, ka šo dumbrāju regulāri izbraukājot kvadricikli.A.Kļaviņš klāsta, ka līdztekus veloceliņa izveidei, bija plānots iztīrīt upi, taču Vides departaments šobrīd “absolūti neriskē te iebraukt ar tehniku”.Šobrīd esot iespējami divi risinājumi: pabeigt jau izveidoto veloceliņu vai arī to nojaukt. D. Īvāns sacīja: „Ja celiņu būs nepieciešams nojaukt, tad nāksies grābt ārā zemi un atjaunot netīrību.” Taču pagaidām domnieki sliecas veloceliņa Mārupītes krastos nemainīt. Pēdējais variants iespējams vien tad, ja sabiedriskās organizācijas sūdzēsies atkārtoti, norādīja domnieki.