Rīgas kanālmalu posta divas bebru ģimenes

Labajā pusē ir vairāk koku un krūmu, tāpēc arī lielāki postījumi. Sākotnēji bebru skaitīšanu bija plānots atlikt līdz pavasarim, jo kanālā strauji cēlās ūdens līmenis. Kad ziema tomēr atkāpās, mednieki nolēma ķerties pie darba. Divvietīgā laivā kanāls vakar tika pārbaudīts no viena gala līdz otram. Iepretim Latvijas kuģniecības ēkai kanālā savilktie zari un pēdas platuma caurums zemē liecina, ka te saimnieko bebri. "Šī ala ir iebrukusi un tādēļ ir pamanāma, taču tai blakus ir jābūt vēl vismaz divām citām pazemes ejām," spriež J.Kļaviņš. Viņš skaidro, ka mazie grauzēji savās dzīvesvietās veido trīs kambarus — vienā mitinās, bet atlikušajos glabā pārtiku — koku zarus. Pirms ziemas tie tiek savākti daudz vairāk nekā vasarā, jo aukstajā sezonā kanāls var aizsalt, tādēļ bebriem nav iespējas tikt pēc jauniem krājumiem. Kā efektīvs līdzeklis cīņai ar grauzējiem tiek minēta bebru izķeršana un nogādāšana ārpus pilsētas. Mednieki bebrus piedāvā izķert divējādi — izmantojot kastes veida lamatas vai arī sagūstīt ar tīkliem. Par to, kuru metodi izmantot, būs jālemj pašvaldībai. J.Kļaviņš norāda, ka svarīgi ir izķert visus grauzējus, jo, paliekot kaut vienam, visi bebru kaitniecības darbu apturēšanas mēģinājumi būs nesekmīgi. Bebri Rīgas kanālā nonākuši no Daugavas. Pēdējos gados tie ļoti savairojušies, ko veicinājuši vairāki faktori. Dzīvnieku dabiskais ienaidnieks ir vilks, kuru Latvijā ir ļoti maz. Labvēlīgu vidi bebriem pēdējās desmitgadēs radījuši paši cilvēki, nekopjot ūdenstilpju krastus — aizauguši ar kokiem un krūmiem, tie ir ideāla grauzēju mītnes vieta. "Agrāk bebru skaita samazināšanos veicināja tas, ka mednieki tos šāva kažoka dēļ. Tagad tas maksā pārāk maz, līdz ar to mednieki nav ieinteresēti dzīvnieku nogalināšanā," saka J.Kļaviņš. Pēc kanāla apskates mednieki smej, ka vienīgais pozitīvais apstāklis ir tas, ka bebru straujā savairošanās kanālā apliecina labo ūdens kvalitāti, jo tie dzīvo tikai tīros ūdeņos.