Rīgas nami: Pēterbaznīcas gaiļa rekonstrukcija ir nepieciešamība, nevis izšķērdība

To laikā tiks atjaunots zelta krāsojums un salabota deformētā vēja virziena rādītāja rotācijas ass. Šim nolūkam pašvaldība plāno tērēt 58 966 latus. To paredz pašvaldības kapitālsabiedrības SIA Rīgas nami (RN) noslēgtais līgums ar darbu veicēju — SIA Falkors I.A.U. "Ja neveiktu atjaunošanas darbus, apzeltītais gailis varētu nokrist," tā objekta restaurācijas nepieciešamību pamato RN īpašumu attīstības un būvniecības nodaļas projektu vadītāja Anita Kamerāde-Bodrova. Viņa norāda, ka spēcīgākas vēja brāzmas varētu nolauzt gaili no ass, jo mainījušies konstrukcijas smaguma centri. RN pārstāve vēsta, ka restaurācija taupības apstākļos ir bijusi nepieciešamība, lai novērstu vēl lielākus bojājumus. Restauratori savam darbam solot 50 gadu garantiju. SIA Falkors I.A.U izpilddirektore Santa Tabulēvica stāsta, ka gaiļa demontāža atkarīga no laika apstākļiem, jo 100 metru augstumā vējš ir daudz stiprāks, tāpēc industriālie alpīnisti, kas veic darbus, gaisā var uzturēties tikai četras stundas. Lai gaili noceltu, vajadzīgas aptuveni trīs dienas. Pēc nocelšanas apzeltītā Pēterbaznīcas simbolika tiks rūpīgi nosvērta un izmērīta, kā arī noteikts bojājumu apjoms. Apzeltītais gailis ir 158 kg smags, no krūtīm līdz astes galam — 2,10 m garš, bet no sekstes augšas līdz vēdera apakšai — 1,53 m garš. Gaiļa konstrukcija veidota no vara pamatnes, kas pārklāta ar 0,07 mm biezām zelta plāksnītēm. Vēsture liecina, ka Sv.Pētera baznīcas vējrāžu — zeltīto gaiļu — uzlikšana torņa smailē vienmēr notikusi svinīgi. Baznīcas mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka tradīcija prasa, lai būvmeistars sēstas gailim mugurā un izdzer vīna kausu. Iztukšotais kristāla kauss jāmet zemē, lai tas saplīstu daudzās lauskās, — tad baznīcas simbolu gaida ilgs mūžs. Šā gada aprīlī, kad plānots pabeigt zeltītā gaiļa rekonstrukciju, šīs tradīcijas ievērošana varētu izpalikt. "Vīna dzeršana gaiļa mugurā ir saistīta ar jauna, nevis atjaunota gaiļa novietošanu torņa smailē," stāsta Sv.Pētera baznīcas pārstāve Ruta Krūkle. Tādēļ arī pagaidām nav skaidrs, vai septītā Sv.Pētera baznīcas torņa gaiļa atjaunošanas dienā senā tradīcija tomēr tiks atdzīvināta. Sv.Pētera baznīca ir viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs.