Daļa, lai vēl vairāk pamudinātu ļaudis uz lielo tīrīšanu, piedāvā dažādas ekstras, piemēram, bez maksas atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem vai lapām un zariem. Vides sargos gan Spodrības mēnesis rada divējādas izjūtas — no vienas puses, prieks, ka talkas kļūst arvien populārākas, no otras — žēl, ka cilvēkos vēlme rūpēties par apkārtējo vidi pamostas vien reizi gadā.
Nesaprot draudus dabai
"Diemžēl ļoti lielā daļā pašvaldību ir tā, ka visu gadu atkritumi krājas, mētājas un tad vienu reizi gadā pavasarī taisa lielo tīrīšanu," ievērojusi projekta Pēdas vadītāja Vita Jaunzeme. Tāpēc Rīgas uzdrīkstēšanos šogad paziņot, ka Spodrības mēnesis netiks izsludināts un ka tāds galvaspilsētā ir 12 mēnešus gadā, V.Jaunzeme vērtē pozitīvi. Ar vienu "bet": "Ja tikai tiešām reāli arī visu gadu tīrītu." Kā skaidro Rīgas pilsētas izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis, nav jēgas ar atsevišķu mēra rīkojumu izsludināt Spodrības mēnesi un atbildīgajām "iestādēm uzdot to, kas tām pēc definīcijas ir jādara arī visus pārējos mēnešus". Tomēr tas nenozīmējot, ka talkas nebūs. Visām rajonu un priekšpilsētu izpilddirekcijām ir dots uzdevums atbalstīt iedzīvotāju iniciētu talku organizēšanu. Jebkurš, kas vēlas organizēt talku, var piezvanīt uz attiecīgo izpilddirekciju un lūgt tehnisko palīdzību. Arī citās pašvaldībās ļaudis tiek motivēti līdzīgi, nodrošinot cimdus, maisus un atkritumu aizvešanu. Savukārt citur pat ar materiālu labumu, piemēram, Strenčos jau vairākus gadus ir tradīcija par piedalīšanos talkā dot bezmaksas biļeti uz pirti.
Pirmais posms ir sasniegts — cilvēki piedalās talkās, tagad vajadzētu pievērsties otrajam — izglītošanai, saka V.Jaunzeme. "Cilvēki apzinās, ka atkritumi grāvju malās un pagalmos nav estētiski, bet svarīgi, lai viņi saprot, ka tas ir arī kaitīgi. 90% cilvēki, manuprāt, to neapjēdz," saka V.Jaunzeme. Viņa aicina iestādes talkās pieaicināt vides speciālistus, kas varētu ar atraktīvām metodēm ieskicēt, "kāds ir viss cikls, kā tie atkritumi, kas nonāk mežā, pēc tam ar gruntsūdeņiem, gaisu, dabas veltēm u.c. nonāk atpakaļ pie cilvēka". Dienas aptaujāto pašvaldību organizētajās talkās šāda informēšanas aspekta nav.
Grūti ar privātajiem
Bez izglītošanas svarīga ir arī rīkste. "Beidzot jāsāk sodīt piegružotāji," saka V.Jaunzeme. Patlaban daļā pašvaldību netiek sodīti pat zināmi piedrazoto teritoriju īpašnieki. "Ja sodīs kādus 20—100, pārējiem būs bail," domā V.Jaunzeme.
Tomēr ne vienmēr tas tiešām līdz. Dažiem arī naudas sods nevar piespiest sakārtot savu īpašumu, piemēram, Rīgas Vidzemes priekšpilsēta jau pāris gadu cīnās ar zemesgabala Mārkalnes ielā īpašnieku. "Viņam ir uzrakstīti jau septiņi protokoli, samaksājis 740 latu sodu," stāsta Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcijas preses sekretāre Dana Šarlovska, piebilstot, ka īpašnieks solījies kārtību ieviest šogad aprīlī. Izpilddirekcija gaidīs. Ja tas tomēr nenotiks, atkal nākšoties sodīt.
Administratīvais pārkāpumu kodekss paredz par sava īpašuma nesakopšanu līdz Ls 250 soda naudas privātpersonām, līdz Ls 1000 juridiskām personām. Pati pašvaldība sakopt privātīpašnieka vietā un pēc tam nosūtīt viņam rēķinu nedrīkst, jo pēc likuma tai aizliegts ieguldīt līdzekļus privātajā īpašumā.
Nevis aizliegt, bet palīdzēt
Va/s Latvijas Valsts meži sabiedrisko attiecību speciālists Tomass Kotovičs uzskata, ka "sodi absolūti nav risinājums, vienīgais, ko var darīt, ir piedāvāt cilvēkiem vietu, kur viņi var bez maksas aizvest atkritumus". Spodrības mēneša laikā daudzviet, piemēram, Jelgavā, Valmierā, Dobelē u.c., bez maksas notiks lielgabarīta atkritumu izvešana. Citur piedāvās aizvest arī lapas, piemēram, Liepājā. Arī Smiltenē iepriekšējos gados Spodrības mēneša laikā pilsētniekiem piedāvāja bez maksas aizvākt zarus un lapas. Šogad gan šādas akcijas vairs nav. "To ļaunprātīgi izmantoja, bēra klāt visādus sadzīves atkritumus," iemeslu skaidro U.Rudzītis. Tā kā Smiltene ir viena no daudzajām pilsētām, kurā lapas un zarus aizliegts dedzināt, iedzīvotājiem jādomā, kā savādāk tos nokopt. "Lielākā daļa taisa kompostus. Pārējiem pašiem jāsazinās ar komunālajiem uzņēmumiem un jāvienojas par to aizvešanu," saka U.Rudzītis.
Mobilie sētnieki
Vides speciālisti norāda, ka pašvaldībām vajadzētu ne tikai aizliegt kaut ko, bet arī palīdzēt. Viens no labās prakses piemēriem ir Valmiera, kur par citu pilsētu problēmu ar nelegālajām izgāztuvēm brīnās. Valmieras saimnieciskās nodaļas vadītāja Rita Jemšika saka, ka tas panākts ar akcijām. "Rudenī bez maksas aizved dārza atkritumus, pavasarī — lielgabarīta un veic zaru šķeldošanu," stāsta R.Jemšika. Arī ikdienā atbrīvošanās no elektroprecēm, mēbelēm, riepām u.c. lietām ir atvieglota — pilsētā ir speciāli laukumi, kur tās var nogādāt. Valmierā ieviesta arī vienīgā mobilā sētnieku brigāde Latvijā. Kā stāsta R.Jemšika, "brigāde ir elastīgāka un mobilāka — ja vienā vietā atkritumu nav, tā brauc un satīra citu".4
***
Mežos talkas būs, ceļmalas tīrīs paši
Lai gan talkas tiek rīkotas katru gadu, meži un ceļmalas joprojām slīkst atkritumos. No Latvijas mežiem pērn kopumā izvestas 250 kravas jeb 10 tūkstoši m3 drazu. Arī šogad va/s Latvijas valsts meži rīkos talkas un va/s Latvijas Valsts ceļi tīrīs ceļmalas. Taču, kā uzsver abi uzņēmumi, svarīgāk būtu pašvaldībām un valstij sakārtot atkritumu apsaimniekošanu tā, lai cilvēki neatstātu pieturvietās sadzīves atkritumu maisiņus un nevestu uz mežu ledusskapjus.
Šogad ir ļoti liela interese par talkām, cilvēki jau mēnešiem iepriekš zvanīja un vaicāja, kur var stādīt kokus, kur vākt atkritumus, stāsta Latvijas Valsts mežu sabiedrisko attiecību speciālists Tomass Kotovičs. Tādēļ šogad izlemts rīkot atvērtās talkas (pagājušos gadus bija kolektīvu un skolu talkas) — jebkurš, kas grib, piesakās un brauc. Talku saraksts pieejams www.mammadaba.lv
Latvijas Valsts ceļi nerīko talkas. Kā stāsta uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Mežapuķe, ceļmalu sakopšanai nav speciālas talkas vai Spodrības mēneša, jo tas esot jādara visu laiku. Ceļmalu sakopšanu veic va/s Latvijas autoceļu uzturētājs, kura pienākums ir grāvmalas pie A klases ceļiem savest kārtība līdz 1.maijam, pēc tam tās tiek tīrītas divas reizes nedēļā, B klases ceļu malas jāsakopj līdz 15.maijam, pēc tam tās tiek tīrītas vienu reizi mēnesī. C un D ceļu malas no atkritumiem jāatbrīvo līdz 1.jūnijam un ikdienā jātīra tikai vienu reizi ceturksnī. Uz jautājumu, kāpēc ceļmalas netiek tīrītas un atktitumu tvertnes pie lielajām šosejām izvestas biežāk, uzņēmumā atbild: "Tā nav mūsu specifikācija izvest atkritumus." Latvijas Valsts ceļi pārmet, kas mežos un ceļmalās nenonāk tikai autovadītāju pa logu izmestās pudeles vai čipsu pakas, tur bieži vien salikti sadzīves atkritumu maisiņi, pat dīvāni. "Tas viss nebūtu mums jāvāc," saka ceļu uzturētāju preses sekretāre Vineta Šuberte, norādot, ka pašvaldībām ir jāsakārto atkritumu apsaimniekošana un iedzīvotājiem drazas un nevajadzīgās lietas jāved uz tām paredzētām vietām. Pirms trim gadiem šo problēmu aktualizēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kas secināja, ka no 556 pašvaldībām tikai ap 200 ir izdoti saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu, pārējās nav noteikumu, kas mājsaimniecībām obligāti noteiktu slēgt līgumu ar atkritumu izvedēju. Tagad, pēc RAPLM informācijas, šādi noteikumi ir teju visām pašvaldībām. Taču viens ir ieviest noteikumus, otrs — panākt, lai privātās mājsaimniecības tiešām noslēdz līgumus ar atkritumu apsaimniekotājiem. Statistikas, cik privātīpašnieku to nav izdarījuši, valstī nav. T.Kotovičs norāda, ka tikai līguma noslēgšana par atkritumu izvešanu neko neatrisinās. Nepieciešams noteikt vismaz minimālo limitu, par cik daudz atkritumiem katram cilvēkam jāmaksā. "Latvijā vajag tādu sistēmu kā Vācijā — jānoslēdz ne tikai līgums par atkritumu izvešanu, bet arī cik bieži jāizved. Jo tagad var noslēgt līgumu, ka man izved atkritumus divas reizes gadā, bet pārējā laikā vedu uz mežu. Vācijā līgumos ir norma, ka vismaz par 35 litriem atkritumu mēnesī vienam cilvēkam ir jāmaksā," stāsta T.Kotovičs.
***
Septembrī būs megatalka par godu Latvijas 90.dzimšanas dienai
Visgrandiozākā talka, kāda līdz šim Latvijā bijusi — tik vērienīga valsts teritorijas sakopšana tiek plānota septembrī. "Tā būs Latvijas talka par godu Latvijas 90 gadu jubilejai," saka va/s Latvijas Valsts ceļi sabiedrisko attiecību Daiga Mežapuķe.
Iecerēts, ka talkā piedalīsies visas pašvaldības, arī Valsts prezidents Valdis Zatlers un valdības vīri.
Organizētāji, starp kuriem ir domubiedru grupa Tīri meži!, projekts Pēdas, va/s Latvijas Valsts ceļi, va/s Latvijas Valsts meži detalizētākus plānus par megatalku solā atklāt maijā.
Vējonis netur solījumu: plastmasas pudeles pret naudu šogad vēl nemainīs
Efektīvs risinājums, kas varētu palīdzēt mežus iztīrīt vismaz no plastmasas pudelēm, ir pudeļu maiņas pret naudu sistēmas ieviešana.
Aģitēt par šī projekta ieviešanu maijā būs arī viens no pirmajiem Cūkmena šīs sezonas darbiem. "Tas radikāli mainījis situāciju mežos un ceļmalās citās valstīs. Labi, ne visiem interesēs par diviem santīmiem pudeli nodot veikalā, bet atnāks bomži, kas to darīs, vai bērni, kas tā var nopelnīt velosipēdam," saka va/s Latvijas Valsts meži sabiedrisko attiecību speciālists Tomass Kotovičs.
Teju pirms gada — pērn jūnijā — vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) solīja, ka pudeļu maiņa pret naudu būs ieviesta jau pēc gada. Tomēr solījums netiks pildīts. Kā skaidro R.Vējonis, "tas nav tik vienkārši". "Veikalnieki un ražotāji šādu sistēmu negrib, jo domā, ka tas viņiem būs papildu apgrūtinājums. Izskatās, ka Saeimai tas būs jāpieņem obligātā kārtā kā likums. Mēs šobrīd strādājam pie likumprojekta. Prognozējam, ka tas Saeimā varētu nonākt rudens pusē," saka R.Vējonis un piebilst, ka nākamgad ap 1.jūliju plastmasas pudeles varēs apmainīt pret naudiņu.
***
kur meklēt talkas
Mežu sakopšana
www.tavsmezs.lv
Brīvprātīgās, atvērtās talkas
www.pedas.lv
Dzīvesvietas apkārtnes sakopšana
Informācija vietējā pašvaldībā