Kā informēja Ceļu Satiksmes drošības direkcijas Statistisko pētījumu eksperts Aldis Lāma, pēdējo septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits Rīgā ir samazinājies par 6%, savukārt Rīgas rajonā- palielinājies par 12%. Tajā pašā laikā Rīgā vieglo automobiļu skaits pieaudzis par 64,2%, bet Rīgas rajonā- pieaudzis vairāk kā 2 reizes. Kopumā Rīgā un Rīgas rajonā ir reģistrēti vairāk nekā 42% no Latvijā reģistrētajām automašīnām. Pēdējo septiņu gadu laikā valstī kopumā iedzīvotāju skaits samazinājies par 4%, tajā pašā laikā reģistrēto vieglo automobiļu skaits palielinājies par 72,2%.
A/s ''Pasažieru vilciens'' Stratēģiskās attīstības un juridiskā departamenta vadītājs Gatis Kamarūts informēja, ka arī pasažieru vilcienu pārvadājumos 80% no pārvadājumiem visā valstī veido Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumi. Viņš arī uzsvēra, ka valstī būtu nepieciešama vienota pasažieru pārvadājumu koncepcija, kas mērķtiecīgi sabalansētu pasažieru vilcienu, autobusu pārvadājumu un pilsētu sabiedriskā transporta stratēģisko attīstību, kur katrs sabiedriskā transporta veids viens otru papildinātu un sniegtu cilvēkiem ērtas pārvietošanās iespējas.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietniece pasažieru pārvadājumu jautājumos Rudīte Reveliņa informēja, ka, pateicoties Rīgas domes līdzfinansējumam, ir panākta vienošanās starp Rīgas domi, VAS ''Latvijas dzelceļš'' un A/s ''Pasažieru vilciens'' par papildus elektrovilcienu norīkošanu no šā gada maija līdz decembrim Rīgas pilsētas teritorijā maršrutos ar lielāko pasažieru plūsmu. Tāpat sadarbības rezultātā šogad ir paredzēts ieviest vienotu abonementa biļeti, kuru cilvēki varētu izmantot gan braukšanai ar vilcienu, gan ar Rīgas pilsētas sabiedrisko transportu. Viņa uzskata, ka ''pašvaldības un valsts sadarbība ir ļoti būtiska efektīvai dzelzceļa integrācijai pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā''.
Rīgas Tehniskās universitātes profesors Juris Naudžuns norādīja, ka lielu satiksmes daļu un līdz ar to arī problēmas Rīgā rada ārpilsētas transports. Rīgā iebraucoša transporta satiksmes intensitātes pieaugumu veicina dzīvesvietu pārstrukturēšanās radītā iedzīvotāju svārstmigrācija no dzīvesvietas Pierīgā uz darbavietu Rīgā, transporta plūsmu piesaistošie valsts nozīmes objekti un valsts autoceļu ievadi Rīgas pilsētā. Kā norādīja eksperts, gandrīz visi valsts autoceļi pieslēdzas Rīgas pilsētai, bet Rīgas apvedceļa caurlaides spējas jau šobrīd ir gandrīz izsmeltas, un tas pamatā pilda pilsētas nozīmes ielas funkcijas, nevis valsts nozīmes apvedceļa funkcijas. ''Šobrīd tranzīta satiksmei braukt caur pilsētas teritoriju ir īsāk un ātrak nekā pa apvedceļu. Pilsētas maģistrālās ielas ir spiestas uzņemt valsts autoceļu plūsmas. Tā rezultātā pilsētas maģistrālās ielas, kam būtu jāsavieno divas pilsētas daļas, šobrīd tiek izmantotas arī divu valsts daļu savienošanai,'' teica J. Naudžuns, ''valsts galvenie un reģionālie autoceļi Rīgā ievada un izvada aptuveni 306 000 automašīnu diennaktī papildus satiksmi. Tas sekmē sastrēgumu veidošanos pilsētas teritorijā, kas paralizē arī sabiedrisko transportu un ierobežo pilsētas lielākās daļas iedzīvotāju mobilitāti, palielina vides piesārņojumu un rada potenciālos zaudējumus no ceļu satiksmes negadījumiem aptuveni 321 000 latu diennaktī.''
Ekonomiste Raita Karnīte norādīja, ka Rīgas transporta sistēmas integrācija Latvijas transporta sistēmā un transporta sistēmu savietojamība ir būtiska arī valsts ekonomiskās attīstības kontekstā. Šobrīd Rīga veido 56% no visas valsts iekšzemes kopprodukta, tajā pašā laikā pilsētas potenciāls vēl nav izmantots. Tāpēc Rīgas integrācija Latvijas tautsaimniecībā ir ļoti būtiska. Eksperte uzsvēra, ka transports un tā attīstība ir nozīmīgs infrastruktūras elements ne tikai transporta nozarei, bet arī ar citu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Pakalpojumu nozares, ostas, tūrisma attīstība, tirdzniecības un ražošanas pieaugums neizbēgami palielinās transporta pieprasījumu. Pārspīlēts transporta pieprasījums nav iespējams, bet ir iespējams nepietiekošs transporta pakalpojumu un iespēju piedāvājums. Viņa uzsvēra, ka transporta sistēmās plašāk būtu jāizmanto dzelzceļš. Kā norādīja eksperte, arī turpmāk Rīga būs pievilcīga darbaspēkam un uzņēmējdarbībai, un tai būs būtiska ekonomiskā centra ietekme valsts attīstībā.
Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas prezidents Edgars Šīns uzsvēra nekustamo īpašumu tirgus un apbūves ietekmi uz satiksmes situāciju un pilsētplānošanas lomu satiksmes problēmu risināšanai. Viņš norādīja, ka transporta speciālisti var organizēt satiksmi, ja pilsētā ir atbilstoša apbūves plānošana un koordinēšana. Ja tas tā nav, tad satiksmes infrastruktūras attīstīšana vien pat vairākos līmeņos satiksmes problēmas neatrisinās. Viņš norādīja, ka šobrīd apbūves procesi Rīgā ir izteikti monocentriski, un nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā ''dominē tiesības, ne pienākumi''; ''nekustamo īpašumu attīstītājiem ir ļauts parazitēt uz esošās infrastruktūras un labi pelnīt''.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Pēteris Strancis norādīja, ka jaunu namu būvniecība Rīgā pamatā ir vienmērīga, taču ir savas likumsakarības starp ēku funkcionālo izmantošanu un izvietojumu pilsētas teritorijā, piemēram, biroju telpas visvairāk koncenterējas pilsētas centrālajā daļā. Viņš arī teica, ka attīstītāji nav ieinteresēti veikt apbūvi teritorijās, kur nav jau esoša satiksmes infrastruktūra un nepieciešamās pazemes komunikācijas. P.Strancis norādīja, ka pašreizējais infrastruktūras maksājums, ko attīstītāji maksā par pilsētas infrastruktūras izmantošanu, šodienas situācijai ir neadekvāti mazs. Tāpēc Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar RAPLM izstrādājis priekšlikumus Ministru kabineta noteikumiem, lai šo maksājumu varētu noteikt lielāku un investēt pilsētas ielu, sociālajā infrastruktūrā un sabiedriskā transprota tīkla attīstībai.
Eksperti bija vienisprātis: arī būvējot lielus valsts nozīmes objektus, kā, piemēram, lidostu, ostu, ir jāanalizē to ietekme uz pilsētvidi kopumā un jāattīsta atbilstoša satiksmes infrastruktūra, lai šie objekti neradītu vēl lielākas satiksmes problēmas. Tā kā ievērojama ietekme uz satiksmes situāciju pilsētā ir valsts nozīmes objektiem un autoceļu ievadiem pilsētā, tad satiksmes infrastruktūras pilnveidošana ir ne tikai pašvaldības, bet arī valsts uzdevums.
Eksperti veiksmīgu Rīgas un valsts sadarbību atzina par būtisku priekšnosacījumu pilsētas un valsts transporta sistēmu integrācijai- valsts autoceļu un pilsētas ielu tīkla pilnveidošanai, vienotas pasažieru pārvadājumu sistēmas veidošanai un lielu valsts nozīmes objektu būvniecībai atbilstošas satiksmes infrastruktūras izveidei, lai varētu efektīvi koordinēt transporta plūsmas.