Pie pašas Daugavas Ķengaragā ir dīķis — vībotņu puduru ieskauts, nokarenā vītola ēnā ar mazu krūmājiem aizaugušu saliņu viducī. Vietējie to jau gadiem dēvē par Elles dīķi. Pensionāri tur mēdz makšķerēt, jaunieši rīko piknikus. Tiesa, vienuviet zem krūmiem sev mājvietu raduši arī bezpajumtnieki. Šobrīd Elles dīķis kļuvis par piemēru tam, kā Rīgas domes deputāti lemj pretrunā pašu apstiprinātajam Rīgas attīstības plānam. Nākampiektdien, 25.augustā lietu par šī zemes gabala apbūvi skatīs Satversmes tiesa.
Vairs nav dabas pamatne
Ar ieceri apbūvēt Elles dīķi, zemesgabalu Maskavas ielā 264, Rīgas domē 2004.gadā vērsās uzņēmums Q nami. Aptuveni trīs hektārus lielajā teritorijā starp Maskavas ielu un Daugavu, Ķengaraga un Ikšķiles ielu bija iecerēts izbūvēt dzīvojamo māju kvartālu ar maksimālo stāvu skaitu līdz septiņarpus un kopumā 368 dzīvokļiem. Saskaņā ar arhitektu biroja Sīlis, Zābers & Kļava projektu kvartāls ieskautu dīķi, bet ēkas tiktu paceltas virs zemes līmeņa uz stabiem, tā saglabājot iespēju iedzīvotājiem brīvi pārvietoties zem ēkas un apkārt dīķim, šķērsojot to pa tiltiņu. Ideja grandioza, taču toreizējais Rīgas attīstības plāns 1995.—2005.gadam dīķa apkārtni paredzēja atstāt kā dabas pamatni. Tādēļ Rīgas Būvvalde uzdeva uzņēmumam izstrādāt šai vietai detaļplānojumu, lai attīstības plānā varētu mainīt teritorijas izmantošanu kā apbūvei paredzētu. Darbs pie detaļplānojuma izstrādes sākts 2004.gada 14.septembrī. Taču uzņēmumam nemaz nevajadzēja tā pūlēties, jo paralēli Rīgas domes pilsētas attīstības departamentā direktora Viļņa Štrama un viņa vietnieka Pētera Stranča vadībā tika izstrādāts jaunais Rīgas attīstības plāns 2006.—2018.gadam, kurā zemesgabals ap Elles dīķi no dabas pamatnes kļuva par dzīvojamo apbūvi. Kā skaidro departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pētersone, šādas izmaiņas notikušas, jo vecajā attīstības plānā noteiktā dabas pamatne vairs nav atbildusi reālajai situācijai, proti, apkārtnē jau bijušas saceltas piecstāvu ēkas. Taču skaidrojumu par teritorijas tieši ap dīķi pārdēvēšanu no dabas pamatnes par apbūves, viņa nevarēja sniegt.
Savukārt uzņēmuma Q nami valdes priekšsēdētājs Aleksejs Zagrebeļnijs saka: "Kā zemesgabala īpašnieki mēs nācām ar iniciatīvu to apbūvēt. Departaments to var atbalstīt un var neatbalstīt." Dome atbalstīja ne tikai šādas izmaiņas attīstības plānā. 2006.gada 19.decembrī deputāti akceptēja arī šīs vietas detālo plānojumu, atļaujot ierīkot dīķim apkārt daudzstāvu apbūvi un daļēji aizbērt dīķi.
Balso pretrunā mērķiem
Ar šo lēmumu deputāti balsojuši pretrunā pašu apstiprinātajiem Rīgas attīstības plāna mērķiem par mājokļu politiku, uzskata Satversmes tiesā lietas izskatīšanai pieaicinātā eksperte arhitekte Dzintra Upmace. Piemēram, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā rakstīts, ka "iedzīvotāju apmierinātība ar sava dzīvojamā rajona vidi (zaļās teritorijas, rekreācijas teritorijas, teritoriju proporcijas, iedzīvotāju blīvums, sociālo un komerciālo pakalpojumu pieejamība, transporta efektivitāte) ir viens no galvenajiem pašvaldības darba mērķiem". Par to, ka šis mērķis nav ievērots, liecinot projekta detālais plānojums, par kuru domnieki bija nobalsojuši. "Tas nav detālais plānojums. Tas ir vispārīgs, attīstības plāna līmenī. Detālajam plānojumam jābūt tādam, lai katram, kas dzīvo tajā teritorijā, būtu skaidrs, kur būs ceļi, kā brauks mašīnas, kur būs zaļumi, kur bērnu rotaļlaukumi utt. Tur, piemēram, nav padomāts par to, kur apkārtējo māju iedzīvotāji pēc jaunās apbūves novietos savas mašīnas," saka Dz.Upmace.
2006.gada 19.decembra Rīgas domes sēdes protokols liecina, ka tikai opozīcijas partijas pārstāvji atgādinājuši deputātiem par apkārtējo iedzīvotāju iebildumiem. Savukārt toreizējais attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš (TP) deputātiem skaidrojis, ka pilsētas attīstības komitejā izvērtēti gan iedzīvotāju protesti, gan būvprojektā paredzēto objektu reālais izvietojums un tas esot neliels dzīvojamo ēku komplekss. Deputāts sēdē arī teicis, ka dzīvokļu būvniecība ir jāveicina visur, kur vien iespējams, un norādījis — katram deputātam ir iespēja izšķirties balsot par vai pret šo būvniecības ieceri. Galu galā ar 32 balsīm deputāti nobalsoja par.
Bez nekvalitatīvā detālā plānojuma, jautājumus raisa arī tas, ka iecerētā būve paredzēta Daugavas aizsargjoslā. Dienas rīcībā esošajā Rīgas domes atbildes vēstulē Satversmes tiesai, pašvaldība atzīst, ka plānotā apbūve pārklājas ar Daugavas aizsargjoslu, taču skaidro, ka tā tikai daļēji varētu atrasties 20 metru Daugavas aizsargjoslā un nekādā gadījumā nebūšot tuvāk par 10 metriem no krasta. Šīs lietas tad arī 2008.gada janvārī Satversmes tiesu aicināja izvērtēt Saeimas deputāti no partijām Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā un Saskaņas centrs.
Vai izmeklē KNAB?
Dz.Upmace un Sabiedrības par atklātību Delna teritoriju plānošanas un būvniecības eksperts Kristaps Markovskis uzsver, ka šādi gadījumi rada bažas par to, ka dome lemj kāda cita labā, nevis rīdzinieku, turklāt tā Rīgas domē jau ir sistēma. "Ir trīsstūris — īpašnieks, tieši saistītie un sabiedrības intereses. Dome šobrīd pieķērusies tikai vienam stūrim — īpašniekam," uzskata Dz.Upmace.
K.Markovskis kā vēl vienu piemēru Elles dīķa gadījumam min Deglava torņu projektu. Teritorijā starp Deglava un Lubānas ielu iepriekšējais Rīgas attīstības plāns paredzēja privātmāju apbūvi, taču jaunajā tur ielikta jaukta apbūve, kas pieļauj arī daudzstāvu mājas. Arī šo lietu oktobra beigās skatīs Satversmes tiesa.
"Domē nekad skaidri nepasaka, kāpēc neņem vērā iedzīvotājus. Vajag paskaidrot, kāpēc attiecīgais iedzīvotāju priekšlikums ir noraidīts. Bieži vien izskatās tā, ka projekts ir jādabū cauri un tad to arī dzen," spriež K.Markovskis.
Iespējams, ka Elles dīķa projekts piesaistījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzmanību Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā, kuras sakarā aizdomās par kukuļošanu tika aizturēti gan V.Štrams, gan P.Strancis. Jūnijā toreizējā attīstības komitejas priekšsēdētāja E.Krastiņa kabineta kratīšanas laikā, pēc paša E.Krastiņa teiktā, KNAB izņēma arī iedzīvotāju vēstuli, kurā viņi protestē pret Satversmē apstrīdēto būvniecību Maskavas ielā. KNAB gan Dienai nevarēja apstiprināt, ka tas būtu nonācis viņu uzmanības lokā. Biroja sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Ieva Kucika skaidro: "Ja arī ir sākta kāda pārbaude, mēs to nevaram atklāt.