Šaubas par maksas statusu Vecrīgai

Taču, ja mēneša laikā pašvaldība nespēs paskaidrot, kā tā izlieto caurlaidēs iekasēto naudu, lai sasniegtu mērķi — ierobežot automašīnu plūsmu Vecrīgā, iespējams, ar 1.janvāri tai šādas iespējas iekasēt naudu par iebraukšanu vecpilsētā vairs nebūs. Vecrīgai īpaša režīma zonas statusu valdība piešķīrusi no 1996.gada augusta. Tas dod iespēju pašvaldībai kontrolēt un ierobežot autotransporta plūsmu Vecrīgā, par to iekasējot maksu. Vairāk nekā desmit gadu laikā šis statuss pagarināts astoņas reizes. Taču šogad, kad dome atkal lūgusi valdībai pagarināt Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa termiņu, E.Zalāns aicinājis pārdomāt tā lietderību. "Netiek sasniegti mērķi, kuru dēļ to naudu vispār iekasē. Mašīnu skaits Vecrīgā nav mazāks," saka ministrs un norāda, ka iedzīvotājiem, ejot pa Doma laukumu, nav jādomā, kā izvairīties no automašīnām, un Vecrīga nedrīkst tikt pārvērsta stāvvietā Vecrīgas caurlaižu īpašniekiem. Tādēļ pirms došanās uz valdību ar lūgumu pagarināt īpašo statusu Vecrīgai, E.Zalāns līdz oktobra beigām gaida domes atbildi, kā tā izlieto no caurlaidēm iekasēto naudu. "Jebkuriem ierobežojumiem, šajā gadījumā — maksas caurlaidēm un barjerām, ir jānes augļi tam mērķim, kuru dēļ tie noteikti, un tas, ko mēs neredzam no Rīgas domes iesniegtās informācijas, ir — kā šis vēsturiskais piemineklis ar to naudu, kas tiek iekasēta, tiek pasargāts un kā tiek nodrošināta gājēju un satiksmes drošība," saka E.Zalāns. No Rīgas domes pašreiz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM) iesniegtās informācijas izriet, ka liela daļa no caurlaidēs iekasētās naudas (pērn tas bija vairāk nekā miljons latu) tiek izlietota pašas caurlaižu sistēmas uzturēšanai. Vēl par caurlaidēs iekasēto naudu tiek remontētas Vecrīgas ielas, apgaismojums, kā arī nodrošināta ikdienas ielu uzturēšana. Arī Rīgas dome ar pašreizējo automašīnu kontroli Vecrīgā nav apmierināta. Domes sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Zaļūksnis saka — šobrīd šī sistēma neapmierina ne par satiksmes sfēru atbildīgo deputātu Andreju Požarnovu (TB/LNNK), ne visu domi, jo "mašīnu ir stipri par daudz". Satiksmes departamentā to, ka auto skaits vecpilsētā nerūk, skaidro ar to, ka pēdējos gados Vecrīgā nākuši klāt jauni dzīvojamie un komercobjekti. Taču citas metodes, kā kontrolēt mašīnu plūsmu vecpilsētā, patlaban domē netiek apspriestas. Dz.Zaļūksnis norāda, ka daļēji vainojami neefektīvajā caurlaižu sistēmā ir arī Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas paredz konkrētas iedzīvotāju kategorijas, kurām iebraukšana Vecrīgā ir par velti. "Tās kategorijas ir tik plašas, ka tas ir pilnīgi bezjēdzīgi, bet tās nenosakām mēs, bet MK noteikumi," stāsta Dz.Zaļūksnis. Viņš uzskaita trīs lietas, kas varētu situāciju uzlabot: pirmkārt, ja valdība pagarinātu Vecrīgai īpašo statusu vismaz uz pieciem gadiem, nevis vienu, jo "pašlaik mēs nemaz nezinām, vai nākamgad pagarinās un vai ir jēga ieguldīt tajā līdzkeļus". Otrkārt, ja MK noteikumos tiktu sašaurinātas kategorijas, kurām piešķir bezmaksas caurlaides. Treškārt, ja pašas valsts iestādes rādītu piemēru un atteiktos no caurlaidēm Vecrīgā, atzīst Dz.Zaļūksnis un piebilst, ka "RD pašai ir tikai 100 caurlaižu, visiem darbiniekiem jau sen nav". Kopumā esot izsniegts pusotra tūkstoša caurlaižu.