Brīvības ielā ar marķieri apzīmēta sabiedriskā transporta pieturvieta,
F.Brīvzemnieka un Observatorijas ielā ar krāsas baloniņu apķēpāta mūra
siena un vārti, Daugavpils ielā apkrāsots mājas žogs — tie ir tikai
daži gadījumi, par kuriem Rīgas pašvaldības policija (RPP) šā gada
pirmajā pusgadā sodījusi vaininiekus. Kopumā par dzīvojamo un
sabiedrisko ēku, saimniecisko celtņu, žogu u.c. būvju bojāšanu ar
uzrakstiem un zīmējumiem pirmajos sešos šā gada mēnešos policija
sodījusi 34 personas.
Cieš arī privātīpašnieki
Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP), kurš pērn aktualizēja cīņu pret materiālo vērtību bojāšanu ar grafiti un citiem zīmējumiem, gan nav apmierināts ar pašvaldības policijas veikumu cīņā ar zīmētājiem un sienu aprakstītājiem. "Pašvaldības policija ziņo, ka pusgada laikā viņi ir notvēruši 33 ķēpātājus ar flomāsteriem, krāsu baloniņiem, sienu aplīmētājus ar plakātiem. Manuprāt, tas liecina par policijas nespēju un arī nevēlēšanos kārtīgi strādāt," iepriekš LETA atzina A.Ārgalis, jo elementāri novērojumi un "sacūkoto" sienu daudzums liecinot, ka zīmētāju ir krietni vairāk un viņu dēļ namīpašnieki un pašvaldība turpina ciest ievērojamus zaudējumus.
Piemēram, pērn Rīgas priekšpilsētu izpilddirekcijas apkopoja datus par apzīmētām un apkrāsotām fasādēm, žogiem u.c. objektiem un konstatēja, ka to savešanai kārtībā Rīgas domei būtu jātērē vairāk nekā 200 000 latu. Tas attiecas tikai uz pašvaldību īpašumiem, tāpēc izpilddirekciju vadītāji lēsa, ka privātīpašnieki, kuru restaurētās mājas uz karstām pēdām atkal tiek apķēpātas, cieš vēl lielākus zaudējumus.
Jāšķiras no 100 latiem
Patlaban atbilstoši Rīgas sabiedriskās kārtības noteikumiem sienu un citu objektu apzīmētāji var tikt saukti pie administratīvās atbildības un viņiem draud naudas sods līdz simt latiem. Tomēr arī namu īpašnieki var aplēst izdarītos zaudējumus un tiesas ceļā piedzīt nodarīto zaudējumu kompensāciju, informē RPP preses sekretāre Inese Tīmane.
Ir arī bijuši mēģinājumi "zīmēt gribētājiem" ierādīt kādu vietu, kur to darīt, lai tikai šie patvaļnieki nedarbotos centrā. Šādu risinājumu pagājušajā vasarā piedāvāja Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK). Kā viena no potenciālajām vietām tika minēta rūpnīcas Sarkanais kvadrāts teritorijā, tomēr saņēma gan citu amatpersonu, gan pašu zīmētāju nopēlumu. Proti, grafiti zīmētāju galvenais dzinulis ir adrenalīns, ko rada neatļauta darbība, tādēļ "ielikšana rāmjos", visticamāk, nedarbotos.
Pēc I.Tīmanes teiktā, RPP cerot uz papildu videonovērošanas kameru uzstādīšanu pilsētas ielās, jo tās cilvēkus vairāk disciplinē un policijas darbiniekiem palīdz konstatēt šādus gadījumus.
***
Ko domā rīdzinieki?
52% uzskata, ka galvenā atbildība cīņā pret nesankcionētu sienu apzīmēšanu jeb grafiti ir jāuzņemas policijai
21% uzskata, ka tā ir sabiedrības atbildība kopumā
13% uzskata, ka galvenā atbildība jāuzņemas konkrētā īpašuma apsaimniekotājiem
38% rīdzinieku uzskata, ka efektīvākais līdzeklis cīņā pret nesankcionētu sienu apzīmēšanu ir konkrētu vietu ierādīšana, kur drīkstētu radīt grafiti
29% respondentu ir pārliecināti, ka nelegālo mākslinieku aktivitātes ierobežotu piespiedu darbs, liekot vainīgajiem pašiem aizkrāsot savus zīmējumus
28% aptaujāto vēlas bargāku naudas sodu piemērošanu grafiti zīmētājiem
Avots — tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptauja, 2007.gads