Šlesers: Rīgas mēram jāspēj apvienot visus 60 deputātus

Viņš Dienai sacīja, ka nākamajam Rīgas mēram ir jābūt cilvēkam, kas spēj apvienot kopīgā darbā visus 60 domes deputātus, ko viņš būtu gatavs darīt. A.Šlesers labprāt turpinātu iesāktos darbus satiksmes ministra amatā, un to, vai viņš kandidēs uz Rīgas domi, noteikšot ekonomiskā un arī politiskā situācija šajā ziemā. Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) Dienai uzsvēra, ka Rīgas pašvaldība jau tagad nopietni analizē situāciju sadarbībā ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) un viņu atbalsta. Rīgas mērs domā, ka nevajadzētu gaidīt vēlēšanas, lai Rīgas domē visi deputāti varētu vienoties kopīgā pozīcijā par to, kā pārvarēt briestošo ekonomisko krīzi. Pirmo reizi pašvaldību vēlēšanas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks vienā dienā - 2009.gada 6.jūnijā. Pašvaldību likuma grozījumus, kur noteiks vēlēšanu dienu, gan plānots pieņemt tikai 2.oktobrī, kad Saeima varētu 2.lasījumā skatīt arī likumprojektu par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām. Tas paredz Saeimā apstiprināt novadu karti, kurā noteiktajās novadu un pilsētu robežās tiks vēlētas pašvaldības. Likumu iecerēts pieņemt līdz oktobra beigām. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars atgādināja, ka pašvaldību vēlēšanas ir jāizsludina ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms vēlēšanu dienas tajās pašvaldību robežās, kādas tajā brīdī ir spēkā. Cīnīsies līderi Cīņa pašvaldību vēlēšanās būs nevis starp partijām, bet gan sarakstu līderiem, uzskata A.Šlesers. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēki balsos par pieredzējušiem politiķiem, kas skarbajā ziemā un krīzes laikā būs spējuši pierādīt, ka var cilvēku dzīvi padarīt labāku. Viņaprāt, neviens no līdzšinējiem mēriem neesot bijis tāds, "kas varētu līdzināties Džordžam Armitstedam [mērs no 1901. līdz 1912.gadam], kas padarīja Rīgu par to, kas tā tagad ir". Paredzams, ka uz Rīgas domi varētu startēt vairāku partiju līderi Solvita Āboltiņa (JL), Nils Ušakovs (SC), Ģirts Valdis Kristovskis (PS), kas konkurēs ar tagadējiem domniekiem, kuri, visticamāk, būs sarakstu lokomotīves arī nākamajās vēlēšanās - Rīgas mēru J.Birku, vicemēriem Andri Ārgali (TP) un Jāni Dineviču (LSDSP). J.Birks jūtoties pārliecināts par savām spējām un to, ko ir izdevies izdarīt Rīgas labā. "Konkurenci uztveru mierīgi, jo tā mobilizē cilvēkus - jo lielāka konkurence, jo labākam vajadzētu būt rezultātam," uzskata J.Birks. Negaidīti par izšķiršanos startēt Rīgas domes vēlēšanās ir paziņojis arī bijušais tēvzemietis, viens no Pilsoniskās savienības līderiem, EP deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, kas var iespaidot TB/LNNK izredzes. "Es rēķinos, ka citām partijām Rīgā būs spēcīgi sarakstu līderi, bet es arī nejūtos vājāks," Dienai sacīja Ģ.V.Kristovskis, norādot uz savu pieredzi, kā arī būvinženiera un jurista izglītību. Vēl nav zināms, vai viņa vietā uz EP Pilsoniskā savienība deleģēs līderi Sandru Kalnieti, kura vēl nevarēja atbildēt uz šo jautājumu. Ja viņa tiktu ievēlēta EP, PS zaudētu Saeimā vienu mandātu, ko iegūtu Jaunais laiks. JL līderis EP vēlēšanās būs Valdis Dombrovskis, kas bija prognozējams tāpat kā TB/LNNK priekšsēža Roberta Zīles atkārtota kandidēšana uz EP. Vairāku partiju piedāvājumus ir saņēmis arī eiroparlamentārietis Guntars Krasts, kas gada sākumā izstājās no tēvzemiešiem, bet nav pievienojies citam politiskajam spēkam. Viņš Dienai atzina, ka pašlaik sliecas nestartēt EP vēlēšanās. TP cer uz saviem mēriem Pēc SC līdera Jāņa Urbanoviča domām, vēlētājiem un arī sponsoriem daudz lielāka interese varētu būt par novadu, nevis EP vēlēšanām, un, ja tās nenotiktu vienā dienā, EP vēlēšanās būtu zema aktivitāte. PS priekšsēdētājai S.Kalnietei savukārt šķiet, ka partiju EP saraksti "vilks uz augšu arī sarakstus pašvaldībās un tam pievērš uzmanību visas partijas". PS tāpat kā nesen dibinātā Sabiedrība citai politikai nepretendē piedāvāt sarakstus visās pašvaldībās, kuru skaits tiek prognozēts robežās no 112 līdz 150. Nepiedaloties pašvaldību vēlēšanās un negūstot tajās pietiekami lielu ietekmi, partijas nevarēs cerēt uz panākumiem Saeimas vēlēšanās, uzskata A.Šlesers. Reģionos spēcīgākās Tautas partijas līdera Aigara Kalvīša sacītais, ka neviena nopietna partija savu taktiku iepriekš neatklāj, radīja iespaidu, ka TP vēl negatavojas vēlēšanām, par savu kapitālu uzskatot spēcīgos pašvaldību vadītājus un cerot, ka ar TP atbalstu uzbūvētie infrastruktūras objekti ir labākā reklāma. Lauku pašvaldībās liels svars ir arī Zaļo un Zemnieku savienībai, kas nav pārstāvēta Rīgas domē un pagaidām vēl nav izlēmusi, vai startēt uz Rīgu ar atsevišķu sarakstu, vai kopā ar kādu no partijām - TB/LNNK, vai LPP/LC, ar ko iesāktās sarunas vairs nenotiek. Zināms vienīgi tas, ka Rīgā ZZS sarakstā būs Dace Reinika no dziedošās Reiniku ģimenes, kas varētu viņai būt arī atbalsts kampaņā. Iespējams, pašvaldību vēlēšanās ne tikai Rīgā, bet arī citviet kandidēs vairāki Saeimas deputāti, piemēram, bijušais Krāslavas mērs Gunārs Upenieks (ZZS), Imants Valers no TP.