Rīgas domē otrdien pieņemtie noteikumi par kuģošanu pilsētas kanālā
izsaukuši daudz diskusiju un briest pāraugt nopietnā konfliktā starp
pašvaldību, daļu kuģotāju un profesionālajām organizācijām. Proti, ar
tiem tiek liegta iespēja pa kanālu pārvadāt tūristus ne vien uzņēmējam
Ainim Čaunānam, kurš jau iegādājies kuģus, bet ierobežota arī virkne
citu kuģot gribētāju. Tajā pašā laikā nav lielas skaidrības, kādēļ
domnieki tik aktīvi -turas pie atsevišķām normām par kuģošanas virzienu
un peldlīdzekļu garumu, kas arī radījuši galvenos šķēršļus. Trešdien
Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) paziņoja, ka noteikumus drīzumā
vajadzētu grozīt, tomēr — kā, pagaidām nav zināms.
Kuluāros izskanējušas aizdomas, ka noteikumi nav nejaušība un ir
centieni no plānotā biznesa atstatīt tieši A.Čaunānu, šādu scenāriju
viņš pieļāvis arī pats. Lai gan no deputātu puses šāda sakarība tiek
noliegta, domes sēdē viens no šo noteikumu iniciatoriem un
rakstītājiem, deputāts Jānis Zaržeckis (LPP/LC) izteicās, ka "Čaunāns
jau nav vienīgais akmentiņš jūras malā" un ka var būt arī citi
uzņēmēji, kas vēlētos ar ko tādu nodarboties. Viņš gan neprecizēja,
kuri tie varētu būt.
Kā jau ziņots, otrdien pieņemtie noteikumi paredz, ka kanālā drīkstēs
pārvietoties mazizmēra kuģošanas līdzekļi — airu laivas, ūdens
motocikli, motorlaivas, kuteri un ūdens velosipēdi ar ātrumu līdz 5
km/h, ja vien to garums nepārsniegs astoņus metrus, bet platums — 2,3
metrus. Saskaņā ar noteikumiem, kuģošana drīkst notikt pa straumei
virzienā no Centrāltirgus uz Andrejsalu. Tajā pašā laikā valdības
noteikumos noteikts, ka mazizmēra kuģošanas līdzeklis ir līdz 12 metru
garš, kādi līdz šim ir peldējuši arī pa kanālu, un tieši tik garus
kuģus iegādājies A.Čaunāns. Patlaban viens no tiem jau atrodas Latvijā,
bet otrs — vēl ASV, kopā tie uzņēmējam izmaksājuši 200 000 latu. Vēl
karstākas diskusijas izvērtās par kuģošanas virzienu. A.Čaunāns
paredzējis kuģot pret straumi, savukārt J.Zaržeckis norāda, ka jākuģo
pa straumei, — lai netiktu izskaloti krasti, kā arī emocionālu
apsvērumu dēļ — jāsāk no neglītā Centrāltirgus, bet jāturpina gar
skaisto Operu, Bastejkalnu, Kronvalda parku un Andrejostu.
Vairāk pret nekā par
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Guntis Eberhards un viens no kanāla rekonstrukcijas projekta autoriem Leonīds Ļakmunds norāda, ka krastus nav iespējams izskalot. Savukārt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) kuģošanas drošības inspekcijas vadītājs Artūrs Ošs skaidro, ka braukt pret straumi ir drošāk, jo tā peldlīdzekli ir vieglāk vadīt un pietauvot piestātnēs. "Tas būtu pareizāk arī, lai iebrauktu kanālā. Pie Centrāltirgus, kur to paredzējusi darīt dome, Daugavā ir diezgan stipra straume, un kuģītis tiek nests uz leju un viegli var tikt uznests uz kanāla ziemeļu mola. Andrejostā turpretim ir slēgta akvatorija, kur straumes nav tik noteicošas. Būtu grēks šādu iespēju neizmantot," spriež A.Ošs.
LJA pārstāvis neslēpj ironiju arī par izskanējušajiem emocionālajiem argumentiem: "Ja jau problēma ir skaistums, mēs esam teikuši, ka satiksmi pa kanālu var organizēt no Centrāltirgus uz Andrejsalu un atpakaļ un Daugavā obligāti neizbraukt, bet šaurajās vietās ierīkot vai nu spoguļus, vai luksoforus, kas darbojas uz laiku. Tad būs tikai skaistums!"
Jāpieaicina profesionāļi
Ņemot vērā plašās diskusijas, Rīgas mērs Jānis Birks trešdien norādīja, ka jau drīzumā šie noteikumi tiks grozīti. Mēru tie neapmierina, jo tie neatrisinot sākotnēji izvirzīto mērķi, ka pa kanālu varēs braukt tūristi. J.Birks sliecas atbalstīt J.Zaržecka piedāvāto kompromisa variantu — maksimālo kuģu garumu palielināt līdz desmit metriem un pieļaut izņēmumus attiecībā uz kuģošanas līdzekļiem, kas veic saimniecisko darbību. Pēc mēra domām, tas varētu dot iespēju arī A.Čaunānam nodarboties ar savu biznesu.
Tiesa, kā norāda A.Čaunāns, ar to vēl nepietiek, jo svarīgs ir arī virziens, kādā kuģo kanālā. LJA viņam skaidri norādījusi: pasažieru pārvadāšana ar uzņēmēja piedāvātajām laivām var notikt tikai pret straumi, nevis tā, kā dome piedāvājusi, — pa straumei.
Vai LJA nostāja varētu atšķirīga, ja kuģu garums ir astoņi vai desmit metru, nevis 12 metru, bet braukšanas virziens spītīgi tiek saglabāts pa straumei, Diena skaidru atbildi nesaņēma. "Tas tiks vērtēts katrā konkrētajā gadījumā," saka A.Ošs, tomēr uzsver, ka, domājot par pasažieru drošību, priekšroka jādod braukšanai pret straumi. Gan viņš, gan citi eksperti cer, ka šis jautājums vēlreiz tiks apsvērts un izdiskutēts, veicot iecerētos grozījumus un piesaistot profesionālus.
Kā ziņo ts, A.Čaunāns tūristu vizināšanas biznesu bija iecerējis sākt jau jūnijā. Pagaidām viņš atturīgi izsakās, kā rīkosies, ja kuģiem domes dēļ būs jāpaliek krastā.
***
Protestēju pret domes absurdo lēmumu
Atļaujiet darīt jums zināmu manu sašutumu par Rīgas domes pieņemto absurdo lēmumu par kuģošanu kanālā. Kārtējo reizi redzam, ka dažu cilvēku ambīcijas, personiskās intereses, nerēķināšanās ar ekspertu un profesionāļu viedokli ņem virsroku pār jebkuru loģiku. Man ir iespaids, ka galvenais mērķis bija "norakt" DARLINGA projektu.
Tagad jebkura plastika vai bleķa bundža varēs kuģot (ūdens moči! ārprāts!), bet DARLINGA tipa kuģi ne. Tas nekas, ka, cik zinu, tos bija plānots darbināt ar elektromotoriem, izmantot saules enerģiju vai krasta strāvu (akumulatoru uzlādei). Klusi, ekoloģiski, lēngaitas, pēc dizaina clasics atbilstoši pilsētas centra ainavai, bet nē!
Anglijā, kur ne mazums kanālu, šaurāki par mūsējo, bez problēmām kuģo canal boats, kuras ir krietni garākas par DARLINGU un viņa brāļu 12 metriem (starp citu, pēc korpusa aprisēm arī canal boat). Bet kurš gan nezina, ka mūsu bāleliņi ir visgudrākie Eiropā... lai triumfētu savtīgās intereses. Tā ir tā pati jau pieminētā un nolādētā sistēma.
Iesaku pavērot šo kanāla lietu dziļāk un noskaidrot, no kurienes "aug kājas" šajā nejēdzībā.
Kā jūrmalnieks un rīdzinieks, laivu būvētājs, bijušais ūdensmoto sportists un treneris, zēģelētājs, tuvāku un tālāku ūdeņu vagotājs izsaku vēlreiz sašutumu par Rīgas domes pieņemto lēmumu un protestēju pret to, ka varēs kanālā kuģot mūsdienu motorlaivas/motorjahtas un ūdens motocikli!