Tiesa atļauj Daugavas vanagiem rīkot pasākumu 16.martā

martā kārtības un drošības riski nebūs lielāki kā citus gadus. Pēc Tomeļa teiktā, nepietiek ar to, ka "pastāv sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumi," kā to ir norādījusi pašvaldība. Šie riski esot arī jāizvērtē.Kā norādīja biedrības pārstāvis, pašvaldība nebija ņēmusi vērā to, ka, atļaujot gājienu, minētie drošības riski mazinātos, jo viss notiktu organizēti, turklāt būtu zināms, no kā prasīt atbildību. Tomelis uzsvēra arī to, ka jau pagājušajā nedēļā tiesa skatījusi līdzīgu lietu un atcēlusi aizliegumu rīkot pasākumu viņa pārstāvētās biedrības "pretiniekiem".Rīgas domes pārstāve Ilze Gūtmane biedrības Daugavas vanagi Latvijā pieteikumu neatzina un lūdza tiesu to noraidīt.Tikmēr uz tiesas sēdi uzaicinātā Valsts policijas pārstāve Mārīte Ziemele atzina, ka pasākuma atļaušanas gadījumā policijai 16.martā būtu vieglāk organizēt darbu. Vēstulē, kuru policija iepriekš nosūtījusi Rīgas domei, esot minēti tikai vispārīgi apdraudējumi, kas šādos pasākumos iespējami, atzina Ziemele.Kā ziņots, Daugavas vanagi Latvijā un biedrības Daugavas vanagi Latvijā Limbažu nodaļa iepriekš saņēma aizliegumu rīkot gājienus, sapulces un piketus pie Brīvības pieminekļa un tā tuvumā.Tāpat aizliegumu rīkot pasākumus saņēma biedrība Pilsoņu un nepilsoņu savienība, biedrība Latvijas Antifašistiskā komiteja, biedrība Simtgadnieku kustība un privātpersona Pjotrs Gruca.Piektdien, 11.martā, Administratīvā rajona tiesa atcēla Rīgas domes aizliegumu Pilsoņu un nepilsoņu savienībai un Latvijas Antifašistiskajai komitejai 16.martā pie Brīvības pieminekļa rīkot pasākumus.