Karstās, aptuveni stundu garās diskusijās Rīgas dome (RD) otrdien pieņēma lēmumu par pilsētas kanāla atvēršanu kuģošanai. Noteikumus, kas to ļaus darīt, nekavēja pieņemt nedz opozīcijas iebildumi, nedz pēdējo nedēļu laikā izskanējusī informācija un ekspertu viedokļi, ka tie nav pamatoti un atsevišķi punkti tīši vai netīši no spēles izslēdz uzņēmumu, kaurs pa kanālu jau šosezon vēlējās pārvadāt tūristus.
Uzņēmējs Ainis Čaunāns, kas, paļaujoties uz pērn RD pilsētas attīstības komitejā izteikto konceptuālo atbalstu, jau par vairāk kā 200 000 latu iepircis kuģīšus, pagaidām nekomentē, kā rīkosies tālāk un vai plānos ietilpst arī tiesāšanās. "Plinti krūmos mest negribas, bet arī karstu strēbt negrasos," Dienai pēc balsojuma teica A.Čaunāns. Noteikumi gan vēl jāizvērtē un jāapstiprina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā.
Divi strīdīgi punkti
Diena jau rakstīja, ka diskusija par kuģošanu kanālā norisinās jau divus gadus un nu ir izstrādāti noteikumi, kas to ļaus darīt, taču tie ietver divus neviennozīmīgus punktus. Pirmkārt, tajos tiek ierobežots maksimāli pieļaujamais mazizmēra peldlīdzekļa garums līdz astoņiem metriem, kaut Ministru kabineta noteikumos tas ir noteikts līdz 12 metriem. Otrkārt, noteikts kuģošanas virziens kanālā pa straumei no Centrāltirgus uz Andrejostu, kaut vides eksperti, kanāla rekonstrukcijas veicēji un Latvijas Jūras administrācija (LJA) norāda, ka virzienam nav nozīmes, turklāt drošāk no kuģošanas prakses laivu ir vadīt pret straumi.
Šādā redakcijā noteikumi kanālā neļaus kuģot gan lielai daļai Koka flotes kuģu, gan pārvelk krustu uzņēmēja Aiņa Čaunāna idejai par tūristu un pilsētnieku pārvadāšanu pa kanālu. Viņš jau iepircis divas viņam piederošā Latvijas Koka flotes vecākā kuģīša - XX gadsimta pastaigu laivas Darling - kopijas, kas ir nepilnus 12 metru garas un katra izmaksājusi ap 100 000 latu.
Emocionāli apsvērumi
Domes sēdē opozīcija centās kolēģiem pierādīt, ka noteikumos iekļautie ierobežojumi nav stingri pamatoti. "Ja pieņem noteikumus, ka kuģo pa straumei, tad doma, ka visi - pilsētnieki un tūristi - varēs izbraukt pa kanālu, vairs nav spēkā, jo to varēs atļauties tikai turīgie, kuri savā īpašumā spēs iegādāties kādu ūdens transporta līdzekli," norādīja domnieks Olafs Pulks (JL). Tas tāpēc, ka pasažieru pārvadāšanai jāiegūst atļauja no LJA, kas savā atzinumā norādījusi, ka atļauju izsniegs tikai tad, ja kuģošana notiks pret straumi, tātad - pretēji RD noteikumos rakstītajam, sēdē klāstīja O.Pulks. Arī deputāts Igors Pimenovs (SC) norādīja uz pretrunīgajām normām.
Tikmēr opozīcijas deputāti no pārējiem saņēma pārmetumus par A.Čaunāna lobēšanu. Viens no šo strīdīgo noteikumu iniciatoriem un autoriem, Rīgas domnieks Jānis Zaržeckis (LPP/LC) teica, ka "šis ir tipisks lobisma piemērs". Viņš arī agrāk ir izteicies, ka runa ir par noteikumu veidošanas metodiku - vai mēs pielāgojam noteikumus vienai laivai, kuru nopircis kāds uzņēmējs, vai ņemam vērā kanāla parametrus un drošas navigācijas iespējas? Domes sēdē J.Zaržeckis izteicās, ka "Čaunāns jau nav vienīgais akmentiņš jūras malā" un ka var būt arī citi uzņēmēji, kas vēlētos ar ko tādu nodarboties, turklāt "jo lielāka konkurence, jo labāk". Jāatgādina, ka A.Čaunāns jau iepriekš pieļāva iespēju, ka šāda noteikumu redakcija izstrādātā ar mērķi viņu no spēles izslēgt, jo kādam citam viņa ideja ir iepatikusies.
Sēdē J.Zaržeckis noteikumos ietvertās normas pamatoja ar emocionāliem apsvērumiem. "Kanālam ir divas daļas - viena, neglītā, pie Centrāltirgus un otra, skaistā, pie Operas un Bastejkalna. Manuprāt, sākumā labāk redzēt nesmuko un pēc tam - smuko, jo tā taču paliks atmiņā," tā nepieciešamību kuģošanu veikt virzienā no Centrāltirgus uz Andrejostu pamatoja J.Zaržeckis. Par to gan iebilda domnieks Valdis Liepiņš (JL), ka arguments par labo un slikto kanālmalu ir nevietā. "Labāk vajadzētu sakārtot tirgus rajonu, nevis samierināties ar to, kā ir, un tam vēl pakārtot kuģošanas virzienu," teica V.Liepiņš.
Lai gan opozīcija un arī pats J.Zaržeckis bija iesnieguši noteikumu papildinājumus, kas piedāvāja gan mainīt kuģošanas virzienu, gan pagarināt pieļaujamo peldlīdzekļu garumu vai nu līdz 10 vai 12 metriem -- vairākums deputātu tos neatbalstīja un galu galā spēkā palika sākotnējā strīdīgā noteikumu redakcija.