Nu domē tiek apsvērta iespēja kokus audzēt pašvaldībai piederošajā Norupes kokaudzētavā, taču tās apsaimniekotāja SIA Rīgas meži valdes loceklis Jānis Vazdiķis uzsver, ka process ir ļoti garš: "Optimāli tikai pēc desmit gadiem ienāk produkcija.". Apstādījumu politika Pašlaik ar domes vides komitejas lēmumu izveidota darba grupa pilsētas ainavu aizsardzības, plānošanas un pārvaldības koncepcijas izstrādādei. "Koncepcijas ietvaros strādājam pie ilgtspējīgas politikas pilsētas koku atjaunošanā un stādījumu paplašināšanā," stāsta darba grupas locekle un domes deputāte Maija Stefane (PS), piebilstot, ka līdz šim pilsēta vairāk nodarbojusies ar apstādījumu uzturēšanu — izzāģē vecos un nokaltušos kokus, bet trūkst plānošanas. Tajā pašā laikā tuvākajos 20 gados būs jāmaina koki daudzviet pilsētā, arī nozīmīgi apstādījumu akcenti, piemēram, liepu aleja Brīvības ielā no Brīvības pieminekļa līdz viesnīcai Latvija. Kā aprēķinājis Latvijas kokkopju— arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Neilands, koku atjaunošanas un jauno stādījumu procesu varētu paredzēt 50 gadu perspektīvā, ik gadu Rīgā atjaunojot vai no jauna iestādot no 1000 līdz 2000 dižstādu.Stādu trūkums Sekmīgi veikt zaļās zonas paplašināšanu pašlaik gan traucē klimata apstākļiem piemērotu stādu trūkums. "Ievestie koki bieži negrib ieaugt. Liepa vispirms piecus gadus domā, kas ar viņu noticis, un tikai tad, kad to ir sapratusi, sāk dzīt zariņu, bet, ja nesaprot, tad aiziet bojā," stāsta M.Stefane. Savukārt Latvijas kokaudzētavas galvaspilsētai nepieciešamo apjomu nevar izaudzēt, jo jāinvestē lieli līdzekļi. Stāds aug astoņus gadus, tādēļ audzētājiem vajadzīgas garantijas, varbūt pat finansējums, lai varētu audzēt kokus pilsētai. Ja Rīga atrastu iespēju, kā Latvijā izaudzēt dižstādus, tad pilsēta iegūtu augus par saprātīgu cenu, bet ražotāji — darbu. J.Vazdiķis norāda, ka Rīgai piederošajā Norupes kokaudzētavā pie Ogres pašreiz ir brīvas platības. "Mēs jau paši nelielos daudzumos iesākām stādīt, tagad gaidām pašvaldības pasūtījumu, lai zinātu, kādas sugas un kādi apjomi vajadzīgi," viņš saka. Projekta ietvaros var tikt paredzēta arī pašvaldības sadarbība ar privātajiem uzņēmējiem, ar kuriem runāts pagājušo ceturtdien, darba grupai viesojoties kokaudzētavā Zaļeniekos un Kandavā. Koncepcijas gala ziņojumu paredzēts prezentēt šīs nedēļas laikā.
Vairs nevēlas Rīgā ievest poļu liepas
Pilsētas zaļo rotu turpmāk iecerēts nevis iepirkt ārzemēs, bet pasūtīt pašmāju kokaudzētājiem XIX un XX gadsimta mijā, kad Rīgas dārzos un parkos saimniekoja ainavu arhitekts Georgs Kūfalts un tika izveidota lielākā daļa apstādījumu, pilsēta savām vajadzībām dižstādus audzēja tepat Latvijā. Tagad, kā izrādās, tie tiek pirkti ārzemēs — Polijā, Vācijā, Nīderlandē, turklāt izmantojot starpniecības firmu pakalpojumus.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.